Sadomājos te pa nakti un viss - miegs pārgāja. Nezinu, kas pašreizējai noskaņai ir par vainu - darbs, skola, cilvēki vai ekonomiskās krīzes ikdienas deva medijos un sarunās.
Darbs. Darbs, darbs, darbs.. skola darbs, nekas cits. Papildu tam darba piedāvājumi sarūk, bet gribētāju skaits pieaug. Spiediens, kas nepamet ne dienu.
Skola. Parādi pilna pakaļa, ko sapelnīju ar savu exchange. Bet laiks vēl ir.
Cilvēki. Pie šī es piestrādāju. Piestrādāju, kā pilnībā izdzēst cilvēku no savas dzīves. Vienreiz man izdevās, bet pati atlīdu atpakaļ. Bet tā bija cita situācija, tur man neradīja grūtības izdzēst. Tagad ir problemātiskāk, jo es negribu, bet vajag savas nervu sistēmas labad.
Nu un "ekonomiskā krīze", par ko dzirdu KATRU DIENU no visiem, ielej vēl papildu pilienu darvas.
