Ui, blin, sākas vecie sviesti par pieķeršanos cilvēkiem un gribēšanu no viņiem vairāk, kā var dabūt. Es jau nojaušu, ka šis man vilksies pakaļ visu laiku. Tiklīdz vienu pārdzīvoju, nākamais ir klāt. Lai arī cik es gribētu būt individuāliste, viena, viena un vēlreiz viena, man tas neizdodas!

Lai arī cik ļoti man gribētos pēc iespējas ātrāk nokārtot visas saistības ar LU, tas nemaz tik viegli nav iespējams - pasniedzēju pieņemšanas laiki tiek mainīti nepārtraukti. Ok, es saprotu, ka pasniedzējiem ir lērums papildu darbi paņemti, bet šādas izmaiņas nebūtu tik tracinošas, ja iekšējā informācijas apmaiņas sistēmā tiktu izmantots arī internets, nevis balta lapiņa pie sienas.