20. maijā ielidoju mīļajā Rīgā. Tāpēc pēdējās dienās cenšos sagrābt pēdējo no Somijas. Bet nekas nebūs gana. Vakar biju Vaasa pilsētā. Pilsēta tieši tāda pati kā visas pārējās mazās Somijas pilsētas, kuras esmu apmeklējusi (Turku, Pori, Oulu, Kemi) - liela iela, uz kuras atrodas visi galvenie veikali, netālu sarkana ķieģeļu baznīca un viss.. ā un daudz koka apbūvju. Biju nopirkusi biļeti uz pēdējo vilcienu - muļķe. Aizgāju uz Vāsas universitāti, jo iepriekš biju domājusi, ja nu.. nākotnē. Bet tagad nē, nekāda Vāsa. Vāsa man ir par mazu. Kā arī tur ir tikai jūra. Ezeri man tomēr patīk labāk.

Šodien Helsinki. Protams, galvaspilsēta ir galvaspilsēta - vismaz atšķīrās no visām pārējām apmeklētajām Somijas pilsētām. Sākumā bija Woow, Super, bet uz dienas beigām nespēju sagaidīt savu Tamperi. Protams, arhitektūra ļoti skaista, visas mājas krāsainas, sakoptas. Nav kā Rīgā, kur vienu māju renovē un tad liek uz visiem katalogiem kā galveno tūrisma objektu.
Pilsēta nedaudz atgādināja Stokholmu. Iespaids man labs palika. Bet.. bet tomēr priekš manis par lielu. Nav izturama tā mašīnu šņākoņa, tramvaju trinkšķināšana, lielās cilvēku masas. Kaut arī iedzīvotāju skaits ir ap 600 000, tas jau ir par daudz, ja salīdzina ar Tamperi - 200 000 iedzīvotāji.

Kā arī pārdevējas Tamperē ir laipnākas!

Tamperē palikušas 5 dienas. Jau tagad nāk virsū sentiments par projāmbraukšanu. Pa šiem 5 mēnešiem esmu palikusi par pilnīgu dabas bērnu, varētu mest malā visas ekonomikas un iet dzīvot mežā!
Pietrūks:
Kaukajarvi, kas atrodas 5 min no majām;
Divu lielo Tamperes ezeru, Pispala, no kuras var redzēt abus ezerus;
Un vispār ezeri, ezeri, ezeri (kad brauc ar vilcienu vai mašīnu, dažbrīd liekas, ka lido virs ezera, tik tuvu tie ir).

Pietrūks skriešanas taciņas pie mājām, kur var redzēt daudz, daudz zaķu, vāveru kaujas, nerimstošās putnu dziesmas. Saullēkti un saulrieti! Protams, pietrūks mana jaunā atkarība - pirts. Bet ne šāda tāda - Kaukajarvi publiskā. Labāku pirti neesmu izbaudījusi. Līdz šim nekad nebiju domājusi, ka mīlēšu pirtis un vēl jo vairāk, iešu pēc tam ledusaukstā ūdenī. Tā pirts nav tikai karsēšanās un atvēsināšanās ūdenī. Tas ir meditatīvs process ar pasakainu skatu acu priekšā.

Nedaudz nožēloju, ka nedzīvoju mazā Pierīgas pilsētiņā. Purčiks nevilina.

BET! 3dien es braucu uz ziemeļiem!! To brīdi es gaidu jau mēnesi. Viss ir sarunāts un maršruts izdomāts. Dodamies uz Pallas-Yllästunturi nacionālo parku. Paliksim mājiņā pie ezera ar kamīnu un saunu! Saņēmu epastu no saimniekiem - tur vēl sniegs un ezers aizsalis. Nu ko, ir mazāk kā nedēļa laiks, lai viss nokustu un iestātos pavasaris! :) Bet nu jebkurā gadījumā gaidu to dienu!!
Pilsētā ir 2000 iedzīvotāji un 20 000 ziemeļbriežu. Tā būs lieliska kulminācija Somijai!

Karte.

Un vēl.. Enontekio saule riet 22.22 un lec 2.20. Negulēšu 4 diennaktis! Kad mēs brauksim, nakts saruks vēl īsāka.