Nu tad sveicieni no Somijas! Šodien man bija nenormāli auksti, lai arī ir tikai - 5 grādi. Zinu, ka Rīgā ir aukstāks, bet man jau liekas, ka te ir traki. Bet vietējie saka, ka tas nav nekas priekš viņiem.

Iespaidu ir diezgan daudz un par tiem vēlāk un "pa plauktiņiem". Vienīgais, ko es varu pateikt, 2 studenti ( beļģiete un nīderlandiete) ir atgriezušās ar asarām acīs mājās, jo te ir pārāk depresīvi, neviens nerunā viņu dutch valodā utt. Man tas liekas nedaudz dīvaini.

Jāsaka, ka viss te ir ļoti moderns, sakārtots. Bet ir viena lieta - INTERNETS. Man vēl joprojām nav interneta legāli. Jo cilvēks, kas izsniedz IP adreses ir brīvdienās vai arī dzer, nezinu.. Tad man vēl jāpērk kaut kāds adapters, lai es tiktu pie neta. Tagad esmu atradusi kaut kādu bezvadu internetu. Visu laiku domāju, vai mani var tādā veidā atkost. Jo ja tas ir mans provaiders, tad man var nākt sods. Tā kā es pilnīgi neko nejēdzu no bezvadu interneta, no tās informācijas, ko var iegūt par mani, tad man tas rada stresu.

Vēl gribēju pateikt, ka šeit veikalos nauda ir jādod tieši rokās, atlikumu arī dod tieši rokās. Tas tā dīvaini likās.

Man kā vienkāršai rīdziniecei, LU studentei, sajūsmina visa šī elektronika, kas ir Tamperē.
Plastikāta karte bibliotēkai, plastikāta atslēga, lai tiktu skolā un pārvietotos starp korpusiem. Autobusu kartīte, kas arī ir plastikāta karte, kura, iekāpjot autobusā, ir jānoskenē. Ja iedegas zaļa lampiņa, tad var viss ir ok, ja dzeltena, tad naudiņas kartē trūkst, ja sarkana, tad jāmaksā skaidrā. Mans maks šo plastmasas gabalu dēļ, tagad maksā kādus 200 eur, bet būs jāparēķina :).
Dzīvoju es dzivokļa tipa kojās, esam 3 meitenes vienā dzīvoklītī, katrai sava istaba - celle. Man ir atslēga no istabas, kas pazaudēšanas gadījumā maksā 20 eur. Tā ir maģiska atslēga, jo ar to es var atslēgt savas durvis, dzīvokļa durvis, mājas durvis, citu māju ārējās durvis, saunu savā un citās mājās, veļas mazgātuvi, kas atrodas citā mājā, BET kaimiņu istabas nevar, neesmu mēģinājusi, bet tā tas ir.

Tad šeit ir daudz cilvēku kas kāto - staigā ar kātiem, plaši vicinot rokas un kājas. Šādā somu modē viņi var staigāt arī bez kātiem. Somi ir ļoti sportiski tādā ziņā.

Somu valoda ir briesmīga, nav līdzīga nekam, nekādas analoģijas, bet man ļoti patīk, kā tas viss skan, tāpēc esmu izlēmusi iemācīties.
Dzīvoju es Keskisenkatu.  (katu ir iela). Bet man pagāja kāds 2 dienas, kamēr es normālā ātrumā to spēju izrunāt un atcerēties. Izklausās it kā sauktu kaķus.

Par to naudu.. Interesanti, ka veikalā naudu jādod un jāsaņem rokās. Taču autobusā tā ir jāliek speciālā vietā.

Veikalā ir interesanti iepirkties, jo es vispār neiznu, kas no kā sastāv.  Uz visām paciņām ir tikai somu valodā rakstīts, varbūt vēl zviedru.

Par cenām.. baigais slinkums skatīties, bet kopumā pārtikai var atrast arī lētāk kā LV. Dārgāka ir kosmētika un zāles. Rīt es vazāšos pa drēbju veikaliem, tad redzēšu cenas tur. Bet nu savas intereses pēc paskatīšos arī konkrētus piemērus.
Lētāk te ir Pringles čipsi. Piemēram, original nopirku pa 1 EUR. Tas ir 2x lētāk kā LV, bet jāsaka, ka tā bija akcija. Arī bez akcijas ir lētāk.

Autobusu biļete dienā ir 2 EUR, naktī 4 EUR.