Nē nu, kur rodas tādi !@#!. Tā ir pilnīga nerēķināšanās un paņirgāšanās par cilvēku. Jau ir 2diena, un nav dota nekāda ziņa par savu esību. Nez kāpēc, bet viņam es varu pazemoties, bet to nedarīšu - nezvanīšu. Pati visu sev varu un varēšu nopelnīt, nekādas žēlsirdības dāvanas man nav vajdzīgas.

Pats debilākais - ja viņš piezvanīs, es piekritīšu un ar augsti paceltu galvu nevarēšu pateikt NĒ! Visu šo manu uztveri atvieglo tas, ka es viņu neuztveru kā tēvu, bet vnk kā čomu.