Ideāla pašsajūta. Esmu mājās viena, nav jāstrādā. Varu uzlikt sev tīkamu mūziku, paņemt lasāmvielu. Pie tam esmu izgulējusies. Lai arī tāpat ikdienā sastopu ļoti maz cilvēku, tie paši mani nogurdina. Ideālam vakaram būtu tēva zvans un vārdi: "26. braucam prom!"
Bet pieļauju, ka viņš kārtējo reizi ir piekāsis. Droši vien tagad kož pirkstos par to, ka piedāvāja man kaut kur braukt!

Ar katru dienu man aizvien vairāk un vairāk gribas riteni. Līdz 12. gadu vecumam es gandrīz katru dienu ar tēvu braucu uz Juglu, uz Vecāķiem, visur. Pat ziemā es biju kaut kādā ziņā saistīta ar riteni. Tā kā mēs dzīvojām netālu no Biķernieku meža, tad iespējas izbraukumiem bija. Tēvs ziemā brauca ar riteni, bet es ar slalomenēm biju piesieta pie viņa riteņa.

Tagad galvenais pēc iespējas taupīgāk tērēties, nepirkt grāmatas ( kas tiešām jau ir kļuvusi par nelielu atkarību, un tās nav tikai "dienas" grāmatas). Pat, ja es nomainīšu darbu (kas man ir jāizdara), es spēšu sakrāt mājdzīvniekam un ritenim.

Hm! Mani bērnišķīgie sapņi. Citi sapņo, plāno, slīgst depresijā par vīru, bērniem, ģimeni, a es..

Atkal atcerējos par jaunā darbinieka meklēšanas aktivitātēm. Parunāju par to un satracinājos. Darba devējs vīrietis novērtē jauno darbinieCI pozitīvi, ja viņam rodas vēlme ar viņu pārgulēt. Protams, visi meklē gudrus, izglītotus, pieredzējušus cilvēkus, bet galvenais ir dabas faktors.
Pirms pāris dienām palasīju te aptaujas par to, vai vīriešiem patīk blodas, brūnas, nagainas meitenes. Ha! Visi tikai runā par to, lai cilvēks labs, matu krāsai nav nozīmes utt. Man gan interesanti, ja uz darba interviju atnāktu tāda viena standarbtblondīne un viena naturālā dabas meitene, latvju pelēkā, protams, kopta utt. Interesanti, kuru pieņemtu.

Bļāviens staigā visi vienmēr seksuāli ozobočenije.