Cik maz vajag priekam! Lai arī kā viens cilvēks var emocionāli graut, pāris minūtes saurnas ar viņu, un man ir lielie prieki, un viss miegs ir pārgājis!!

Nu nekad nebiju domājusi, ka kādam pieķeršos tik ļoti. Un 6. janvārī uz 6 mēnešiem prom, tie nav nekādi 2, kā bija vasarā! Patiesībā ir tā, ka ar visiem pārējiem es varu un man ir vairāk, par ko runāt. Ar tiem pārējiem man ir vairāk kopīga, vairāk prieka, vairāk smaidu. Bet nav TIK graujošas atkarības. Ir draugi, ar ko es esmu ilgāk un labāk pazīstama, ar ko es runāju gandrīz katru dienu, bet viņi man neliek justies kā mēslam, kas šajā gadījumā ir slikti. Ir draugi, ar ko es nekad nestrīdēšos, kurus es vienmēr sapratīšu, kuri mani sapratīs, bet tāpat tas nebūs tas. Mazohisms.

Nu ko, lai jauks vakariņš valmierēniem Valmieriņā !