Majās, beidzot mājās. Koncerts bija tīri jauks. Bet neskatpties uz visu šovu utt, man tomēr patika labāk pagājušās vasaras Kosheen dažas dziesmas dzīvajā. Bet visas tās dejotājas un pati pink ar muskuļoto augumu atkal manī atmodināja sparu kaut ko vairāk fiziski darboties. It kā jau tas ir reāli, tas būtu tas, ko es noteikti varētu sasniegt. Tur nevajag perfektu domāšanu, perfektu spriešanas spēju, tikai cītigu darbu pašam ar sevi. Bet slinkums..

Tad es šodien sapratu - ja es tiktu iekš zilā ekrāna es tur toč' būtu resna kā govs.

Kā man tracina, ka pirmā doma pamostoties - DARBS!! Es probu prom. Vispār vakarā jāpārskata savs cv.

Nu jau sāku fiziski izjust miega badu. Acis palēnām sāk asarot, galvā kaut kas spiež, kas noteikti nav smadzenes. Vēl tik pāris rēķini un tad - atā atā, došos mājup.

O, atcerējos! Atpakaļceļā jāieskrien Rimi un jānotriec nauda dzīvnieciskām vēlmēm - jānopērk vīnogas.

Tomēr labāk man patīk kontaktēties ar krievu tautības klientiem. Viņi gandrīz vienmēr ir laipni un patīkami, ko es nevarētu teikt par latviešiem.