Bāc, jau svētdiena! Man nepietiek ar 2 brīvām dienām. Es JAU gribu nākamo piektdienu. Patiesībā es nevēlos visu atlikušo mūžu no pirmdienas līdz piektdienai no rīta 8:00 iziet un 21:00 ienākt mājā. Kā vispār var tā dzīvot?!? Man jau pa mēnesi apnika. Sasodītā nauda. A vispār man poh.. kas ta man. Vienā lietā esmu lieliska darbiniece - man nav nekādu attiecību, kas varētu man kaut nelielā ziņā ietekmēt vēlmi papildu laiku pavadīt darbā. Un ja man ir darba telefons, tad tas tiešām ir tikai darba.

Un vēl.. kā var labi draugi palikt tik sveši. Tik sveši, ka pilnībā nav, par ko runāt.


Kādu laiku atakaļ biju vēlējusies izdzēst personu no atmiņas, lai lieki nebojātu nervu sistēmu. Tā rādās, ka apzināti/neapzināti tas notiek - izdzēšas.