Beidzot esmu nomierinājusies. Galva nesāp, traipi iztīrīti. Samērā izgulējusies. Vakardienas kasīgais garastāvoklis ir pārgājis. Visu dienu pavadīju viena, vienīgā balssaišu saprindzināšana bija pāris vārdi ar māti pa telefonu un viss. Viena. Tagad 2h veltīt sportiskām aktivitātēm, ja to tā var nosaukt. Tā kārtīgi, lai rokas trīc, lai kājas trīc, lai rodas patīkams nogurums.

Negaidu jaunu nedēļu. Gaidu piektdienas 18:00.

Kas tas par idiotismu, es nevaru reģistrēties 3. semestrim. Man uzrāda, ka nav ievadīta viena atzīme, bet tai pašā laikā, ka parādu nav. Kaut kāds idiotisms. Izskatās, ka tā viena neievadītā atzīme ir par praksi, kura vēl ir jāaizstāv. Un man tagad būs jāzvana Alločkai, lietvedei.

Tagad tikai svīst, svīst, svīst. Lai trīc, lai sāp. Lai nav eplas, lai nav spēka. Tad jūtos ar sevi apmierināta!