Debilajos draugos var sēdēt, bet ar mani nevar parunāt. Es ienīstu sevi, ka man tas ir tik svarīgi. Fuck, fuck, fuck. Esmu gatava krāt un braukt uz Vāciju ciemos, bet tas jau, protams, ir pofig. Esmu daudz ko gatava darīt, bet to jau nenovertē. Neko nenovērtē. Šovakar ienīstu sevi, Valmieru, Ogri, Siguldu un Vāciju.

Kā var neko neredzēt? Kā var neredzēt, ka ir svarīgi? Sajūtos kā suns. Un kur es tik stulba radusies, ka man ir tik ļoti svarīgi. Blin, gribās pasūtīt pie visiem velniem, lai sevi pasargātu, bet tāpat no tā cietīšu tikai un vienīgi es. Tā izdarot, es tik būšu izdarījusi kādam pakalpojumu.

Ar katru sms ceru, kas tas ir no attiecīgās personas. Kad tas viss biegsies? Ha! Neticu, ka laiks tur ko manīs. Liekas, ka tas ir bezgalīgi.

Tā.. Ar šo vakaru atkal atsākas manas mocības ar biznesa plānu. Piektdien būs jāatrāda, ko ta esmu paveikusi mēneša laikā. Khmm.. reāli kaut kas jāsarauj šajos 2 vakaros/ naktīs!