xxx
16 Februāris 2012 @ 02:33
100 grami kultūras, studijā Alvis Hermanis  
Šīs dienas “100 g kultūras” epizode līdzīgi kā savulaik ziņa, ka Bejonsī ir bebika gaidās, pārpludināja tvitera ziņu lentu. Ir.lv naski reportēja notiekošā izklāstu savā blogā, kam esam ļoti pateicīgi, jo LTV1 nepiedāvā šīs pārraides translāciju interneta tiešraidē un arhīvu atjauno tikai tad, kad tas jau nevienu vairs neinteresē. Tviteris jau vienmēr pilns ar visādām blēņām, taču šoreiz īpaši sarosījušies bija arī divi Textiem visnotaļ svarīgi vīri – Normixn Naumxn un Aleksis “Lil’ Ēķis” Zoldners (kuri gan nav diemžēl paspējuši iesūtīt savas bildes mūsu foto konkursā…), tamdēļ, daudz nedomājot, nolēmām ieguldīt arī savu artavu vispārējā nācijas psihozē. Kā jau minēju, man nākas aprobežoties tikai ar “Ir” atstāstījumu, tāpēc, ja nu textā ieviesušās neprecizitātes, ziniet – Kotam pa purnu!

Lai arī raidījuma anotācijā ziņots, ka studijā JRT aktieri Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš un režisors Alvis Hermanis, minētajā atstāstījumā par abiem aktieriem nav ne vārda – tātad šoreiz prožektoru gaismā ir ticis Alvis (jo Dimiteru diemžēl neviens tā arī neuzaicināja). Protams, sarunas par “Revidents back again”, “Latviešu stāsti, uncut versions” un citām plānotām izrādēm aizēno trādirīdis par iespējamiem grozījumiem Satversmes 4. pantā. Alvis, izrādās, ir ļoti radikāls savos spriedumos par aktuālajām ziņām. Viņaprāt, referendums ir dieva dāvana, jo tas būs tests šis valsts nodevējiem. Arī nepiedalīšanās referendumā esot brīvprātīga parakstīšanās nodevēju sarakstā. Alvis tiešām ir drāmas karalis, to noliegt nevar. Viņš norāj arī Latvijas specdienestus, kas pieļāvuši, ka referenduma iniciators Vladimirs Lindermans spēj vispār tādu čerņu dabūt gatavu un vēl uzstāties ar to Briselē. Kas ir Latvijas specdienesti? Kaut kas tā kā OMON? Kā tieši specdienesti spēj stāties ceļā, vai tad šis referendums nav ierosināts, balstoties uz pilsoņu parakstu vākšanu un pietiekama procenta balsu savākšanu? Alvis pirmīt sacīja, ka šis referendums esot dieva dāvana, tāpēc ierosinu, ka par tā notikšanu varētu labāk vainot dievu. Protams, vienmēr jau būs kaut kādi pajoli-entuziasti, kas ar savām aģitācijām besīs veselo saprātu, bet tā jau arī ir demokrātija, kurā pastāv līdzās gan hipsteri, kas drēbes velk ne tā, kā vajag, un izsaka savus indie viedokļus, balstoties uz to, ka videnē pusgadu bastojuši politiku, gan arī tie labās skolas absolvējušie censoņas, kuriem diemžēl vienkārši ir atmiris prefrontālais kortekss, gan Kremļa mantinieki, gan pat Raivis Dzintars - un viņiem visiem būtu jādrīkst vākt parakstus par pohujko, kamēr vien viņi nesit citiem pa seju un citādi nekaitē. Un tāpēc atļaušos spriest, ka Alvja aizrādījums par specdienestu kļūdām nav valīds.

Alvis arī skarbus vārdus nežēlo CVK vadītājam Arnim Cimdaram par to, ka pēdējais vēl nav ieviesis iespēju balsot elektroniski. Viņš uzsver, ka nedrīkst balsot arī par nevieno esošo Saiemas deputātu, ja nākamo divu gadu laikā tas netikšot mainīts, jo “pēc notiekošā Krievijā un arābu valstīs ir redzams, ka internetā ir mobilākie un gudrākie cilvēki”. Jā, turklāt parasti arī šie viedie interneta cilvēki ir bez kājām un dzīvo dziļos laukos, kur var pārvietoties tikai ar zirgu. Turklāt ne tikai Alvis ļečī Cimdaram par šo vilcināšanos, piesaucot, ka “daudzviet pasaulē” tas baigi labi strādā. Vikipēdija saka, ka interneta balsošana līdz šim ir bijusi Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Šveicē, Kanādā, ASV un Francijā – tātad kopskaitā sešās valstīs. Pasaulē ir 196 valstis, ieskaitot Kosovu. Daudzviet pasaulē, bļe.

Vārdusakot, Alvis saka, ka sestdien uz referendumu ir jāiet obligāti, jo balsojuma procentuālajai attiecībai ārvalstīs tikšot pievērsta liela uzmanība. Pirmkārt jau – tikai balsojuma procentuālajai attiecībai tiks pievērsta uzmanība, jo iespēja, ka referendumā tiktu savākti 50% Latvijas balstiesīgo pilsoņu ‘par’ strauji tuvojas nullei, ja ne pat mīnus vienam. Referendumā vērā tiek ņemts tikai ‘par’ balsis, nevis ‘par’ un ‘pret’ balsu attiecība, jo, kā jau minēts iepriekš, simts procentus veido visi balstiesīgie, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav piedalījušies balsošanā. Ja to nu cilvēki daudz maz tā kā būtu iegaumējuši, tad par to, kam viņi to savu ‘mēs esam diženi, mēs esam vareni, mums ir sava Facebook lapa’ attieksmi grasās rādīt tomēr domas vēl dalās. It kā Rietumu pasaulei, jo galu galā tikko The Economist taču tomēr mums bija atvēlējuši visnotaļ pohujistisku rakstiņu kaut kādā piecsimtajā atvērumā. Man tomēr ir aizdomas, ka Rietumiem ir drīzāk vienalga par šo visu, nekā Kremlim. Varbūt tas lielais ‘pret’ procents varētu tikt uzlūkots arī kā kārtējā nabaga minoritātes apspiešana? Es, piemēram, nezinu, un es arī pārāk netīkoju izlikties, ka zinu, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc referendumā nepiedalīšos. Ja mans ‘pret’ spētu ietekmēt iznākumu, es piedalītos, daudz nedomājot, bet kamēr tā nav, tikmēr Alvja kareivīgie uzsaukumi man liekas vēl bezsakarīgāki par Lindermaņa darbībām, jo pēdejais vismaz no tā visa tīko izsist pasaulē kaut kādu savu taisnību, kamēr Alvis būtībā tikai kurina naidu un taurē ne par ko.

Alvis jau nav vienīgais gan, šeit - http://www.diena.lv/latvija/viedokli/latvijas-inteligence-si-ir-izvele-starp-godu-un-kaunu-13931330 - visādi it kā cienījami cilvēki un tomēr savā ziņā auni patosā aģitē bezjēdzību. Līdzīgi arī CELIES UN EJ kampaņai es vēlētos ieteikt APSĒDIES UN PADOMĀ, tomēr nedomājiet, ka tāpēc esmu pārdevusies IESLĒDZ LIVINGSTONA CD kompānijai. Viesturs Dūle – “agrāk ņirdzīgs komiķis, tagad vienkārši ņirdzīgs cilvēks” – ar savām baltajām lapām arī tomēr aicina uz kādu vēl lielāku bezsakarību. “Latvieši” ir tāda pirmsmenustreālā sindroma nomocīta skuķene, kas nespēj piedot savam štucerim, “krieviem”, ka tas vienreiz nokrāpies, tāpēc turpina tikai pārmest un vaimanāt, tādejādi provocējot savu štuceri uz izbesīšanos un vēlmi nahuj nokrāpt vēlreiz, ja reiz tā īd. Man šķiet, ka šajā gadījumā līdzētu vienīgi tas, ja šī skuķene sāktu iet boksā, jo tur jau pirmajā nodarbībā svara kategorijā zem 50 kilogramiem iemāca to, ka vissāpīgāk ir tad, ja ignorē. Patiesībā nemaz tik sāpīgi tas nav, taču skuķene to nezinātu un vairs nevaimanātu, tāpēc džeks arī atmaigtu un vēl uzdāvinātu sarkanas (un baltas) tulpītes.

Kādam nav Oditas Krenbergas tālruņa numurs šeit? Es vēlētos ieteikt uztaisīt sižetu, kurā salīdzina Hermani ar gumijas zābaku pāri. Nu, lai būtu godīgi, un, manuprāt, tas arī labi rezonētu sabiedrībā. Es gan arī negribu, lai Alvis tagad kļūst par tādu peramo zēnu, jo nav jau viss viņā tikai slikts. Tvnet komentāros kāds optimists bija ierakstījis šādus vārdus: “Gods godam Alvis nav resns.” Pavei, vismaz kaut kas! Vispār jau viss tas nacionalitāšu uzpūstais farss nav ne cik ņirdzīgs, tieši skumjš. Varbūt tāpēc labāk tagad beigšu ar kādu anekdoti, ko man izstāstīja EK: “Alvis Hermanis ieiet bārā, a tur jau visu Džilindžers izdzēris. Viss.”