1979. gadā dzimušais Lauris R. nezināja, kā labāk pavadīt 22. jūnija vakaru, tamdēļ devās ar personīgo automabīli uz kādu Igaunijas čuhņu vārdā Vira, kuras kultūras namā atskaņot izgājušās vasaras superhītu "Ma jooksen". Uz maģistrālās šosejas netālu no Apes dziedātājs nolēmis ņemt dalību akcijā "Latvijas mobilais reportieris", tamdēļ sācis filmēt kādu ceļu satiksmes dalībnieku, kurš kunga prātā vadījis savu velosipēdu. Vai Reinikam piemīt spēcīga pilsoniskā apziņa, vai arī viņš tīkojis vieglu slavu "Degpunkta" minūtēs - spriediet paši, taču Laura safilmētais viģiks ir nonācis arī Texxxtu redzeslokā.
"Degpunkts" - teju līdzās "UgunsGrēkam" - ir mums iemīļots raidījums, jo reprezentē gan spriedzi, gan arī lielisku satīru paralēli tai. Reportāža sākas ar analoģiju meklēšanu Reinika repertuārā, kurš pats savulaik "Es jau skrienu" dziesmas videoklipā ir iemaucies ar riteni grāvī, taču toreiz iemesls esot bijis vienkārši steiga, nevis normāls štīmis. Kādi iemesli bija šim vīram uz velosipēda vibrēt normālā ķitē - to mēs nezinām. Lauris, lai arī sekmīgi apdzinis trakuli, tomēr nolēmis atgriezties, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus par velosipēdista kondīciju, tāpēc braucis tam aizmugurē un midžinājis migalkas pretim braucošajiem. Saceišu godīgi, ka rīcība visnotaļ cēla. Visromantiskākais šajā mazajā piedzīvojumā šķiet apstāklis, ka ceļa posmā, kurā riteņbraucējs līgojies pa šoseju, apkārt nav bijušas nevienas pašas mājas un neviena paša priekšstata, kur saķemmētais varonis būtu gribējis ar savu spēkaratu doties. Inese Supe aizkadrā nospriež, ka varbūt trakais dzērājs arī devies uz Reinika konci. Šis variants tomēr nešķiet pārāk iespējams, jo viņam bijis pilnīgi pohuj, ka aiz tā brauc un taurē Lauris Reiniks - necēlis ne ausu. Nu, es droši vien tomēr ausi paceltu un kaut ko par to ietvītotu, pat ja mans galamērķis nebūtu bijis Viras kultūras nams.
Lauris piebilst, ka laukos jau parasti dominē tāds freestyle (brīvais stils - angļu val.) spēkaratu vadīšanā, un viņš pats ar savu auto vai kaut vai ar velosipēdu daudz drošāk jūtoties Reigā. Protams, Reiniks kādā brīdī aptvēris, ka normāli kavē, tāpēc izsaucis menčukus un pats aizgoņījis uz to savu koncertu. Menti šajos Jāņos vispār bijuši normāli darba zirgi - pārbaudījūši kaut kādas 40 štukas ar šoferiem, vai tie gadījumā nebrauc pālī. Absolūti līderi disciplīnā "braukšana pālī" izrādījušies velosipēdu šoferīši. Braukt kunga dūšā izmaksā no 30 līdz 120 latiem, ja sanāk uzrauties, un tas arī ir vienīgais sods, ko piemēro reibušiem riteņbraucējiem - naudas sods. Tikmēr automašīnu vadītāji var noraut gan tiesību atņemšanu, gan naudas sodu, gan arī kaut kādu administratīvo arestu. Nu nezinu - neteiktu, ka tas ir baigi negodīgi, jo tomēr mašīna kā mehānisks spēka pastiprinātājs ir krietni jaudīgāks par divriteni. Man personīgi, protams, nebūtu nekādu iebildumu, ja velosipēdus pie reizes tomēr arī atņemtu tiem pieķertajiem, bet ko nu tur liegties - man nebūtu nekādu iebildumu arī, ja velosipēdus atņemtu arī visām tām durām, kas brauc ar groziņiem un taisnām mugurām. Miera labad gan uzreiz piebildīšu, ka šis mans naids ir tik pasīvs, ka būtībā tas gandrīz atrodas komā, un es to vispār pieminēju tikai tāpēc, ka Ceļu mentu šefene veidoja kontekstu.
Kāds Jānis no Latgales (minu, ka viņa uzvārds bija Strods) šais Jāņos, šķiet, maksās visbargāko sodu, jo savu vārdeni bija pamanījies atzīmēt vairākas dienas, kā rezultātā policisti Jāņa izelpā konstatēja gandrīz piecas promiles alkohola. Es nopietni neaptveru, kas un kā ir jādzer, lai norautu teju piecas promiles. Piecas promiles! Un nevis kaut kur ar tām piecām promilēm izelpā atrubīties, bet vēl braši kāpt virsū uz sava ričāga un torčīt kaut kur apkārt. Man liekas, ka es šim Jānim vēlētos paspiest roku.
Sižeta noslēgumā Lauris piedāvā savu risinājumu situācijai, ja sanāk attapties pālī. Viens variants ir paņemt taksi, otrs ir palūgt, lai kāds tevi aizved, trešais variants ir vienkārši nebraukt, bet palikt (pagaidām mans mīļākais ieteikums no piedāvātajiem), bet ceturtais ir kaut kas ļoti indie - vienkārši dzert mājās un neiet no tām laukā. Policija savukārt apstiprina, ka Lauris ir rīkojies ļoti pareizi un aicina visus sekot viņa piemēram - ja uz ceļa redzi kādu pālī, zvani uz 112. Tad pie tā arī paliksim un to arī jums novēlu - pilsonisko apziņu un mobilo pa rokai!
"Degpunkts" - teju līdzās "UgunsGrēkam" - ir mums iemīļots raidījums, jo reprezentē gan spriedzi, gan arī lielisku satīru paralēli tai. Reportāža sākas ar analoģiju meklēšanu Reinika repertuārā, kurš pats savulaik "Es jau skrienu" dziesmas videoklipā ir iemaucies ar riteni grāvī, taču toreiz iemesls esot bijis vienkārši steiga, nevis normāls štīmis. Kādi iemesli bija šim vīram uz velosipēda vibrēt normālā ķitē - to mēs nezinām. Lauris, lai arī sekmīgi apdzinis trakuli, tomēr nolēmis atgriezties, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus par velosipēdista kondīciju, tāpēc braucis tam aizmugurē un midžinājis migalkas pretim braucošajiem. Saceišu godīgi, ka rīcība visnotaļ cēla. Visromantiskākais šajā mazajā piedzīvojumā šķiet apstāklis, ka ceļa posmā, kurā riteņbraucējs līgojies pa šoseju, apkārt nav bijušas nevienas pašas mājas un neviena paša priekšstata, kur saķemmētais varonis būtu gribējis ar savu spēkaratu doties. Inese Supe aizkadrā nospriež, ka varbūt trakais dzērājs arī devies uz Reinika konci. Šis variants tomēr nešķiet pārāk iespējams, jo viņam bijis pilnīgi pohuj, ka aiz tā brauc un taurē Lauris Reiniks - necēlis ne ausu. Nu, es droši vien tomēr ausi paceltu un kaut ko par to ietvītotu, pat ja mans galamērķis nebūtu bijis Viras kultūras nams.
Lauris piebilst, ka laukos jau parasti dominē tāds freestyle (brīvais stils - angļu val.) spēkaratu vadīšanā, un viņš pats ar savu auto vai kaut vai ar velosipēdu daudz drošāk jūtoties Reigā. Protams, Reiniks kādā brīdī aptvēris, ka normāli kavē, tāpēc izsaucis menčukus un pats aizgoņījis uz to savu koncertu. Menti šajos Jāņos vispār bijuši normāli darba zirgi - pārbaudījūši kaut kādas 40 štukas ar šoferiem, vai tie gadījumā nebrauc pālī. Absolūti līderi disciplīnā "braukšana pālī" izrādījušies velosipēdu šoferīši. Braukt kunga dūšā izmaksā no 30 līdz 120 latiem, ja sanāk uzrauties, un tas arī ir vienīgais sods, ko piemēro reibušiem riteņbraucējiem - naudas sods. Tikmēr automašīnu vadītāji var noraut gan tiesību atņemšanu, gan naudas sodu, gan arī kaut kādu administratīvo arestu. Nu nezinu - neteiktu, ka tas ir baigi negodīgi, jo tomēr mašīna kā mehānisks spēka pastiprinātājs ir krietni jaudīgāks par divriteni. Man personīgi, protams, nebūtu nekādu iebildumu, ja velosipēdus pie reizes tomēr arī atņemtu tiem pieķertajiem, bet ko nu tur liegties - man nebūtu nekādu iebildumu arī, ja velosipēdus atņemtu arī visām tām durām, kas brauc ar groziņiem un taisnām mugurām. Miera labad gan uzreiz piebildīšu, ka šis mans naids ir tik pasīvs, ka būtībā tas gandrīz atrodas komā, un es to vispār pieminēju tikai tāpēc, ka Ceļu mentu šefene veidoja kontekstu.
Kāds Jānis no Latgales (minu, ka viņa uzvārds bija Strods) šais Jāņos, šķiet, maksās visbargāko sodu, jo savu vārdeni bija pamanījies atzīmēt vairākas dienas, kā rezultātā policisti Jāņa izelpā konstatēja gandrīz piecas promiles alkohola. Es nopietni neaptveru, kas un kā ir jādzer, lai norautu teju piecas promiles. Piecas promiles! Un nevis kaut kur ar tām piecām promilēm izelpā atrubīties, bet vēl braši kāpt virsū uz sava ričāga un torčīt kaut kur apkārt. Man liekas, ka es šim Jānim vēlētos paspiest roku.
Sižeta noslēgumā Lauris piedāvā savu risinājumu situācijai, ja sanāk attapties pālī. Viens variants ir paņemt taksi, otrs ir palūgt, lai kāds tevi aizved, trešais variants ir vienkārši nebraukt, bet palikt (pagaidām mans mīļākais ieteikums no piedāvātajiem), bet ceturtais ir kaut kas ļoti indie - vienkārši dzert mājās un neiet no tām laukā. Policija savukārt apstiprina, ka Lauris ir rīkojies ļoti pareizi un aicina visus sekot viņa piemēram - ja uz ceļa redzi kādu pālī, zvani uz 112. Tad pie tā arī paliksim un to arī jums novēlu - pilsonisko apziņu un mobilo pa rokai!
1 komentārs | Komentēt