Artusa Kaimiņa partijas “Kam pieder valsts” dibināšanas kongress bija īpašs notikums. Kongress sākās otrdienā 14:00, skaidri norādot, ka partijā sevišķi ir aicināti bezdarbnieki un frīlanceri. Ierasties nevarēja kurš katrs – gaidīti bija ļaudis, kas grasās iestāties partijā vai arī saņēmuši žurnālistu akreditācijas. Jā šī būtu parasta partija, tas būtu pretlikumīgi – partiju kongresos ir jālaiž jebkurš. Tomēr jebkura partijas dibināšanas kongresa sākumā partija vēl nav partija, jo nav dibināta. Tāpēc arī uz to neattiecas šādi noteikumi. Un dažkārt politiskie grandi izvēlas dzimt slepenībā. Piemēram, Latvijas Vienības Partijas vai Zatlera Reformu Partija, kas bija nolīgusi krāšņu apsardzi, lai izdzenātu salašņas.
Mēs – EK un AK – godīgi pieteicām savas žurnālistu akreditācijas. Interesanti, ka, lai reģistrētos pasākumam, bija jānorāda arī personas kods. Tas ir neparasti, jo personas kodu nedrīkst prasīt kurš katrs. Šāda privilēģija ir jānostreļī Datu valsts inspekcijā. Tādas tiesības ir, piemēram, bankām, lai tās pa gabalu atpazītu ļaudis, kas prasa kredītu, lai segtu citu kredītu. Inspekcijas mājaslapā gan neatradām informāciju, kas liecinātu par to, ka biedrībai “Kam pieder valsts” tas būtu ļauts. Gan jau atļauja ir, bet nav atjaunota informācija mājenē. Vai tiešām Artuss ne pa tēmu prasītu personas kodu? Ne tak! Un vispār – kāda starpība? Tāpat iedevu nepareizu.
Kādu mirkli baidījāmies, ka dēļ šmaukšanās ar kodiem netiksim reģistrētas, tomēr šaubām nebija pamata. Kongresa priekšvakarā saņēmām ziņu, ka tiekam mīļi gaidītas. Vēl vairāk – Artuss Kaimiņš personīgi atrakstīja EK, lai paustu pārsteigumu par to, ka gribam ierasties, jo pasākumā nav paredzēts ne ēst, ne dzert. Bet, lai mēs justos ērti, viņš esot rezervējis mums galdiņu kafejnīcā, kur mūs gaida pārsteigums. Ļoti jauki. Kafejnīcā mūs tiešām gaidīja pārsteigums – tur nekas mums nebija sagatavots.
Kad ieradāmies notikuma vietā, Lielās ģildes laukumiņš bija jau pārbāzts. Ieradies bija arī Sigurds Graudiņš – džeks, kurš mēdz printēt bildes, kurā tur pistoli pie Kaimiņa deniņiem. Viņš bija sagatavojis plakātu, kas bija ieturēts pilnīgā Artusa 6.klases estētikā, tāpēc domājām, ka savējais džeks. Tomēr, iedziļinoties tekstā, sapratām, ka Sigurds ir kvēls šīs kliķes pretinieks. Viņš vainoja Kaimiņu par kaut kādu nepareizu balsojumu “Par Gender ieviešanu”. Sīkāk viņš mums neko nevarēja paskaidrot. Situāciju glāba EK, sakot: “Nu, tas tak par pederastiju!” Graudiņa kungs piekrita un piebilda: “Sievietes uzreiz saprot!” Trešais feminists Latvijā aiz Jura Pūces un Laura Bokiša!
Reģistrēšanās biedriem izmaksāja 20 eiro. Tieši tikpat, cik ieeja geju skaistumkonkursā pērnā aizvadītajā gadu mijā. Kad iegājām ģildē, uzreiz sapratām, ka šis būs liels pasākums. Pirmkārt, visas kāpnes bija pilnas ar cilvēkiem. Kopā reģistrēti 385 cilvēki. Otrkārt, tur pamanīju arī kādu džeku, kurš Positivus festivālā nodrošināja, lai viss skan un nesabrūk skatuve. Tā kā viņam bija darba krekls, skaidrs, ka tūliņ pat no kāda pakšķa izlīdīs Igijs Pops. Gandrīz! Ieejot zālē, uzreiz satikām Artusu, kurš atklāja, ka pārsteigums esot sagatavots maisiņā, ko tūdaļ dabūsim. Pie viena viņš apvaicājās, vai esam parakstījušās par kongresa kārtības noteikumiem. Svarīgi, ka viens no noteikumiem bija kongresa laikā nešmigot. Un bija skaidrs, ka sagatavotajā cienastā būs alkohols. Prasījām, vai briest plāns mūs legāli izmest no kongresa, tiklīdz sāksim tukšot dāvanu. Jā, tāds esot bijis plāns. Te pēkšņi mūsu sarunu pārtrauca Jānis Zvērs no TV3, kas nekaunīgi uzgāzās mums virsū ar kameru. Tieši tā – cilvēks vienkārši pārtrauca mūsu sarunu. Nākamreiz, kad viņam būs kāda jautra intervija, iegāzīsimies kadrā un sāksim savējo šovu.
Novērojām, ka bija saradušies vairāki biedri, kas no Artusa bija mācījušies arodu – arī viņi vazājās apkārt ar kameru. Nejauši iepazināmies arī ar Kaimiņa mammu. Kad viņš pamanīja, ka esam jau iefiltrējušās ģimenē, viņš saprata, ka ir laiks pasniegt dāvanu. Tas bija Rimi maisiņš ar 2 mazajām sarkanvīna pudelītēm, 2 mazajām baltvīna pudelītēm, lašmaizītēm, vistu maizītēm, burkāniņiem un dzērveņu sukādēm. Turklāt to nebija sarūpējis atbalstītājs “Spirits & Wine” – maisiņā bija arī palicis iepirkumu čeks.
Mums pasākuma kulminācija iestājās tad, kad Juris Kaža prasīja, vai Lielajā ģildē ir Wi-Fi. Kāds kungs ierosināja, ka vajadzības gadījumā varot padalīties ar savu telefona internetu. Kaža atbildēja, ka telefons viņam jau esot.
Pieteikt savu kandidatūru valdes locekļa amatam varēja katrs personīgi, iesniedzot šo vēlmi rakstiski. Izskatās, ka par nepieļaujamu topošā partija ir uzskatījusi ne tikai atlases procedūras, bet arī satura un gramatikas cenzūru. Tad nu arī katra personība tur parādās kā no sava Worda miesām nākusi. Daži izvilkumi jeb domu graudi, kas raisīja pārdomas.
Uzreiz jūtams – valdes locekļa kandidāts Roberts Tazāns ir intriģējoša personība. Savu iegūto izglītību viņš it kā uzskata par pieminēšanas vērtu, tomēr arī detaļās pārāk neizplūst: “Izglītība – nepabeigta augstākā juridiskā un vēl šāda tāda”. Pareizi! Vienā laidā taču mums te borē, ka mācāmies visu dzīvi un nedarām to diploma dēļ. Ārpus mācību iestādēm iegūto izglītību (piemēram, kā pielikt velosipēdam nokritušu pedāli) ir pieļaujams apzīmēt ar “šāda tāda”, tas nav melots un ir korekti. Roberta darba pieredze? Arī cienījama! “20 gadu tiesvedība ar VID un citām valsts iestādēm. Visi spriedumi sastāv no pērlēm”. Kādus mērķus mūsdienu pērļu zvejnieks vēlas īstenot, pildot valdes locekļa amata pienākumus? Tie šķiet augsti, bet, smagi strādājot, sasniedzami: “Iegūt vairāk informācijas par valdes locekļu paredzētajiem pienākumiem”.
Valdes locekļa amata kandidāts Uģis Āva ir drosmīgs cilvēks, kurš, uzreiz jūtams, ir nevis burta, bet pats savas sirdsapziņas kalps. 18 gadu vecumā devies uz Vāciju, lai iegādātos automašīnu un bez autovadītāja apliecības atgrieztos Latvijā. Pēc likuma pārkāpšanas viņa dzīve gājusi tikai uz augšu, un jau 30 gadu vecumā Uģis sūtījis vēstuli (pa pastu) “ar zīmējumiem un skaidrojumiem” 3. bagātākajam cilvēkam pasaulē. Vai 3. bagātākais pasaules cilvēks to saņēmis – zināms nav. Pēc tam Uģis devies pie FBI keksiem parunāt par šīs institūcijas apgādībā esošo rūpju bērnu nr. 1 – korupciju Latvijā. Lai gan sarunas rezultātu nav nesušas, Uģis sapratis, ka tieši epistulārais žanrs ir viņa ceļš un turpmāk par saviem vēstuļdraugiem izraudzījies tādas personības kā LTV, VK, VID, VDI, KNAB, Valsts Policiju, White House, Amerikas Vēstniecību un Latvijas prezidentu. Ko viņš tieši rakstījis, nav zināms, taču arī, cik noprotams, šīs vēstules rezultātu nesušas nav.
Valdes kandidāts Bruno Trokša ir poētiskas dabas cilvēks, tāpēc partiju salīdzina ar slotu: “Salauzt var vienu divus zariņus. Slotu no šādiem zariņiem nesalauzt”. Taču, cik man zināms, slotu var vienkārši salauzt. Tad tā vairs nav lietojama. Esiet uzmanīgi! Kā savu līdzšinējo profesionālo pieredzi Bruno min iesaisti negāciju apkarošanu Jelgavas domes sociālo lietu pārvaldē. Lai gan Bruno ir sapratis, kur šai lietai aug kājas, mums tā arī nav skaidrs, kas tā vispār ir par lietu un kur ir problēma. Nekas, tiks valdē – varbūt paskaidros vairāk.
Miks Vizbulis toties labi apzinās savas spējas un viņa potenciālais pienesums partijai ir augstu vērtējams: "Mikam ir iespēja aktīvi piedalīties Latvijā rīkotajās sanāksmēs”. Ceru, ka arī gadījumā, ja, piemēram, AK kādreiz pieteiksies kaut kur darbā, tad arī viņa tiks pie motivācijas vēstules, kurā būs rakstīts: “Anete ir labs kandidāts šim amatam, jo viņai ir iespējas atnākt uz darbu”.
Elīza Rozīte savā anketā raksta: "Interneta vietnēs daudzu gadu garumā, iespējams, esmu pamanīta ar saviem rakstiem, kuros esmu centusies izteikt savu viedokli par valdošo bardaku mūsu Latvijā, kā arī ar dzeju, kurā izspēlēju savas maigās un ne tik maigās dvēseles stīgas”. Pagūglējām. Ar “inteneta vietnēm” Elīna, šķiet, domājusi savu blogu un portālu “draugiem.lv”. Diemžēl tas ne vienmēr ir drošticams ceļš uz atpazīstamību. Žēl. Maigas dzejas vārsmas par bardaku valstī izklausās pēc bez maz bestsellera.
Tikmēr Jānis Zālītis savā pieteikumā ir skarbs un nesaudzīgs: "Man zināmi fakti kā valsts līgumi tiek saskaņoti šobrīd Dažas nejēdzības, kā piemēram neilgi pirms e-talonu ieviešanas tiek atlaisti visi konduktori un ieviesti kompost aparāti tik klaja naudas izniekošana palika bez ievērības”. Domāju, te nekas nav jāpaskaidro.
Mums agri bija jādodas prom uz citu pasākumu. Pastāvēja iespēja, ka EK vēlāk vakarā būs jāteic runa. Kaimiņš ņēma piemēru no džeka, kurš vēlējās dalīties ar savu internetu, un ierosināja, ka varot Elīnai iedot savu runu. Bet EK īstā Jura Kažas estētikā laipni atteicās. Šoreiz Artuss bija ļoti sakarīgs. Kā rakstīts viņu pašu partijas programmā – neviens nepiedzimst par blēdi, bet par blēdi to padara apkārtējā vide. Tāpat arī ir ar manierēm. Tieši tāpēc kongress norisinājās Lielajā ģildē, nevis 1.rokkafejnīcā, kas ir vide, kas cilvēkus padara par lopiem.
Cienasts
Rinda uz datortomogrāfiju
Mirklis pirms Jāņa Zvēra iegāšanās
Patiesā vieta
Mēs – EK un AK – godīgi pieteicām savas žurnālistu akreditācijas. Interesanti, ka, lai reģistrētos pasākumam, bija jānorāda arī personas kods. Tas ir neparasti, jo personas kodu nedrīkst prasīt kurš katrs. Šāda privilēģija ir jānostreļī Datu valsts inspekcijā. Tādas tiesības ir, piemēram, bankām, lai tās pa gabalu atpazītu ļaudis, kas prasa kredītu, lai segtu citu kredītu. Inspekcijas mājaslapā gan neatradām informāciju, kas liecinātu par to, ka biedrībai “Kam pieder valsts” tas būtu ļauts. Gan jau atļauja ir, bet nav atjaunota informācija mājenē. Vai tiešām Artuss ne pa tēmu prasītu personas kodu? Ne tak! Un vispār – kāda starpība? Tāpat iedevu nepareizu.
Kādu mirkli baidījāmies, ka dēļ šmaukšanās ar kodiem netiksim reģistrētas, tomēr šaubām nebija pamata. Kongresa priekšvakarā saņēmām ziņu, ka tiekam mīļi gaidītas. Vēl vairāk – Artuss Kaimiņš personīgi atrakstīja EK, lai paustu pārsteigumu par to, ka gribam ierasties, jo pasākumā nav paredzēts ne ēst, ne dzert. Bet, lai mēs justos ērti, viņš esot rezervējis mums galdiņu kafejnīcā, kur mūs gaida pārsteigums. Ļoti jauki. Kafejnīcā mūs tiešām gaidīja pārsteigums – tur nekas mums nebija sagatavots.
Kad ieradāmies notikuma vietā, Lielās ģildes laukumiņš bija jau pārbāzts. Ieradies bija arī Sigurds Graudiņš – džeks, kurš mēdz printēt bildes, kurā tur pistoli pie Kaimiņa deniņiem. Viņš bija sagatavojis plakātu, kas bija ieturēts pilnīgā Artusa 6.klases estētikā, tāpēc domājām, ka savējais džeks. Tomēr, iedziļinoties tekstā, sapratām, ka Sigurds ir kvēls šīs kliķes pretinieks. Viņš vainoja Kaimiņu par kaut kādu nepareizu balsojumu “Par Gender ieviešanu”. Sīkāk viņš mums neko nevarēja paskaidrot. Situāciju glāba EK, sakot: “Nu, tas tak par pederastiju!” Graudiņa kungs piekrita un piebilda: “Sievietes uzreiz saprot!” Trešais feminists Latvijā aiz Jura Pūces un Laura Bokiša!
Reģistrēšanās biedriem izmaksāja 20 eiro. Tieši tikpat, cik ieeja geju skaistumkonkursā pērnā aizvadītajā gadu mijā. Kad iegājām ģildē, uzreiz sapratām, ka šis būs liels pasākums. Pirmkārt, visas kāpnes bija pilnas ar cilvēkiem. Kopā reģistrēti 385 cilvēki. Otrkārt, tur pamanīju arī kādu džeku, kurš Positivus festivālā nodrošināja, lai viss skan un nesabrūk skatuve. Tā kā viņam bija darba krekls, skaidrs, ka tūliņ pat no kāda pakšķa izlīdīs Igijs Pops. Gandrīz! Ieejot zālē, uzreiz satikām Artusu, kurš atklāja, ka pārsteigums esot sagatavots maisiņā, ko tūdaļ dabūsim. Pie viena viņš apvaicājās, vai esam parakstījušās par kongresa kārtības noteikumiem. Svarīgi, ka viens no noteikumiem bija kongresa laikā nešmigot. Un bija skaidrs, ka sagatavotajā cienastā būs alkohols. Prasījām, vai briest plāns mūs legāli izmest no kongresa, tiklīdz sāksim tukšot dāvanu. Jā, tāds esot bijis plāns. Te pēkšņi mūsu sarunu pārtrauca Jānis Zvērs no TV3, kas nekaunīgi uzgāzās mums virsū ar kameru. Tieši tā – cilvēks vienkārši pārtrauca mūsu sarunu. Nākamreiz, kad viņam būs kāda jautra intervija, iegāzīsimies kadrā un sāksim savējo šovu.
Novērojām, ka bija saradušies vairāki biedri, kas no Artusa bija mācījušies arodu – arī viņi vazājās apkārt ar kameru. Nejauši iepazināmies arī ar Kaimiņa mammu. Kad viņš pamanīja, ka esam jau iefiltrējušās ģimenē, viņš saprata, ka ir laiks pasniegt dāvanu. Tas bija Rimi maisiņš ar 2 mazajām sarkanvīna pudelītēm, 2 mazajām baltvīna pudelītēm, lašmaizītēm, vistu maizītēm, burkāniņiem un dzērveņu sukādēm. Turklāt to nebija sarūpējis atbalstītājs “Spirits & Wine” – maisiņā bija arī palicis iepirkumu čeks.
Mums pasākuma kulminācija iestājās tad, kad Juris Kaža prasīja, vai Lielajā ģildē ir Wi-Fi. Kāds kungs ierosināja, ka vajadzības gadījumā varot padalīties ar savu telefona internetu. Kaža atbildēja, ka telefons viņam jau esot.
Pieteikt savu kandidatūru valdes locekļa amatam varēja katrs personīgi, iesniedzot šo vēlmi rakstiski. Izskatās, ka par nepieļaujamu topošā partija ir uzskatījusi ne tikai atlases procedūras, bet arī satura un gramatikas cenzūru. Tad nu arī katra personība tur parādās kā no sava Worda miesām nākusi. Daži izvilkumi jeb domu graudi, kas raisīja pārdomas.
Uzreiz jūtams – valdes locekļa kandidāts Roberts Tazāns ir intriģējoša personība. Savu iegūto izglītību viņš it kā uzskata par pieminēšanas vērtu, tomēr arī detaļās pārāk neizplūst: “Izglītība – nepabeigta augstākā juridiskā un vēl šāda tāda”. Pareizi! Vienā laidā taču mums te borē, ka mācāmies visu dzīvi un nedarām to diploma dēļ. Ārpus mācību iestādēm iegūto izglītību (piemēram, kā pielikt velosipēdam nokritušu pedāli) ir pieļaujams apzīmēt ar “šāda tāda”, tas nav melots un ir korekti. Roberta darba pieredze? Arī cienījama! “20 gadu tiesvedība ar VID un citām valsts iestādēm. Visi spriedumi sastāv no pērlēm”. Kādus mērķus mūsdienu pērļu zvejnieks vēlas īstenot, pildot valdes locekļa amata pienākumus? Tie šķiet augsti, bet, smagi strādājot, sasniedzami: “Iegūt vairāk informācijas par valdes locekļu paredzētajiem pienākumiem”.
Valdes locekļa amata kandidāts Uģis Āva ir drosmīgs cilvēks, kurš, uzreiz jūtams, ir nevis burta, bet pats savas sirdsapziņas kalps. 18 gadu vecumā devies uz Vāciju, lai iegādātos automašīnu un bez autovadītāja apliecības atgrieztos Latvijā. Pēc likuma pārkāpšanas viņa dzīve gājusi tikai uz augšu, un jau 30 gadu vecumā Uģis sūtījis vēstuli (pa pastu) “ar zīmējumiem un skaidrojumiem” 3. bagātākajam cilvēkam pasaulē. Vai 3. bagātākais pasaules cilvēks to saņēmis – zināms nav. Pēc tam Uģis devies pie FBI keksiem parunāt par šīs institūcijas apgādībā esošo rūpju bērnu nr. 1 – korupciju Latvijā. Lai gan sarunas rezultātu nav nesušas, Uģis sapratis, ka tieši epistulārais žanrs ir viņa ceļš un turpmāk par saviem vēstuļdraugiem izraudzījies tādas personības kā LTV, VK, VID, VDI, KNAB, Valsts Policiju, White House, Amerikas Vēstniecību un Latvijas prezidentu. Ko viņš tieši rakstījis, nav zināms, taču arī, cik noprotams, šīs vēstules rezultātu nesušas nav.
Valdes kandidāts Bruno Trokša ir poētiskas dabas cilvēks, tāpēc partiju salīdzina ar slotu: “Salauzt var vienu divus zariņus. Slotu no šādiem zariņiem nesalauzt”. Taču, cik man zināms, slotu var vienkārši salauzt. Tad tā vairs nav lietojama. Esiet uzmanīgi! Kā savu līdzšinējo profesionālo pieredzi Bruno min iesaisti negāciju apkarošanu Jelgavas domes sociālo lietu pārvaldē. Lai gan Bruno ir sapratis, kur šai lietai aug kājas, mums tā arī nav skaidrs, kas tā vispār ir par lietu un kur ir problēma. Nekas, tiks valdē – varbūt paskaidros vairāk.
Miks Vizbulis toties labi apzinās savas spējas un viņa potenciālais pienesums partijai ir augstu vērtējams: "Mikam ir iespēja aktīvi piedalīties Latvijā rīkotajās sanāksmēs”. Ceru, ka arī gadījumā, ja, piemēram, AK kādreiz pieteiksies kaut kur darbā, tad arī viņa tiks pie motivācijas vēstules, kurā būs rakstīts: “Anete ir labs kandidāts šim amatam, jo viņai ir iespējas atnākt uz darbu”.
Elīza Rozīte savā anketā raksta: "Interneta vietnēs daudzu gadu garumā, iespējams, esmu pamanīta ar saviem rakstiem, kuros esmu centusies izteikt savu viedokli par valdošo bardaku mūsu Latvijā, kā arī ar dzeju, kurā izspēlēju savas maigās un ne tik maigās dvēseles stīgas”. Pagūglējām. Ar “inteneta vietnēm” Elīna, šķiet, domājusi savu blogu un portālu “draugiem.lv”. Diemžēl tas ne vienmēr ir drošticams ceļš uz atpazīstamību. Žēl. Maigas dzejas vārsmas par bardaku valstī izklausās pēc bez maz bestsellera.
Tikmēr Jānis Zālītis savā pieteikumā ir skarbs un nesaudzīgs: "Man zināmi fakti kā valsts līgumi tiek saskaņoti šobrīd Dažas nejēdzības, kā piemēram neilgi pirms e-talonu ieviešanas tiek atlaisti visi konduktori un ieviesti kompost aparāti tik klaja naudas izniekošana palika bez ievērības”. Domāju, te nekas nav jāpaskaidro.
Mums agri bija jādodas prom uz citu pasākumu. Pastāvēja iespēja, ka EK vēlāk vakarā būs jāteic runa. Kaimiņš ņēma piemēru no džeka, kurš vēlējās dalīties ar savu internetu, un ierosināja, ka varot Elīnai iedot savu runu. Bet EK īstā Jura Kažas estētikā laipni atteicās. Šoreiz Artuss bija ļoti sakarīgs. Kā rakstīts viņu pašu partijas programmā – neviens nepiedzimst par blēdi, bet par blēdi to padara apkārtējā vide. Tāpat arī ir ar manierēm. Tieši tāpēc kongress norisinājās Lielajā ģildē, nevis 1.rokkafejnīcā, kas ir vide, kas cilvēkus padara par lopiem.
Cienasts
Rinda uz datortomogrāfiju
Mirklis pirms Jāņa Zvēra iegāšanās
Patiesā vieta
15 komentāri | Komentēt