Bet vai šāds pārspīlējums tiešām liek atpazīt diskrimināciju arī ikdienā - savā, savu tuvinieku un citu apkārtējo uzvedībā? Man šķita, ka tieši pārspīlējums izgāž akciju, jo ikdienā diskriminācija pie mums ir daudz nemanāmāka un aizmuguriskāka. Ja mēs spētu runāt par diskrimināciju tik atklāti, tad tas jau būtu solis uz šīs problēmas risināšanu. Jo kamēr neviens nesaka otram acīs - "tu esi par vecu šim darbam" vai "dzīvokli tev neizīrēsim, jo tu neesi balts kristietis", tikai netieši, bet nepārprotami liek to nojaust, upurim nav valīda iemesla pret diskrimināciju protestēt, un, ja tomēr viņa/š protestē - agresoram ir visas iespējas to noliegt, jo "nekas taču nav noticis".