nevaru atbildēt par grāmatas saturu, nezinu kas tur iekšā. bet es ļoti nepiekrītu, ka ko stastīt ir tikai īpašiem dīvaiņiem.

es atzīšos ka par andri kiviču daudz nezinu, vienīgais ko zinu, ka cilvēki ņirdz par to, ka viņam ir bijušas daudzas sievietes. pasakiet, a kuram džekam nav bijušas daudzas sievietes?? manuprāt tas nav smieklīgi(tajā ņirgšanas, mēs-esam-labāki-par-tevi veidā), tas vienkārši ilustrē cilvēka traģisko un neiespējamo kvestu atrast kaut kādu iedomāto perfekto otro pusīti. un tas ir pat traģiski, nevis ņirdzīgi, kā cilvēki ar baigo entuziasmu iet jaunās attiecībās un domā o! šitas ir kruta, zajebis laikam jāprecās, mēs tikko satikāmies un varam runāt 6 stundas no vietas, iedomājieties? un pēc pāris mēnešiem ar tādu pašu entuziasmu saka ok, šitas tomēr nebūs, neeext. tas ir scenārijs vudija allena filmai, manuprāt. ikdienišķu cilveku dzīvēs mēs varam atrast daudz ko, kas mums visiem ir kopīgs. manuprāt cilvēki smejās par to, ka viņam ir daudz sieviešu tikai tāpēc, ka no malas tas izskatās daudz smieklīgāk, nevis kad viņi paši atkal un atkal aplaužās meklējot savu mūža mīlu.