tā kā biju noskaidrojusi, ka beigās būs mirušo mūziķu pieminēšana, tad nopriecājos, ka pēdējais autobuss uz mājām ir pietiekoši agri, lai uz piemiņas brīdi nepaliktu. ne tāpēc, ka man būtu kaut kas pret mārtiņu freimani vai jāni grodumu, bet man no sirds riebjas tās kopīgās sērošanas ar aizgājējiem tieši nesaistītā pasākumā (tieši saistītas ir bēres), jo līdzjūtība un sēras ir dziļi personisks jautājums.

paldies par viedokli - diezgan sakarīgs un pamatots!