Pati esmu svētku režisore un diezgan labi pārzinu visas šīs lietas.
Lieta tāda, ka pasākums bija vienkārši krimināls. Tā kā recenzijas autorei cepuri nost!
Režisore, kas izveidoja šo te, pat grūti noformulēt pasākumu, droš vien atrodas kaut kādā radošuma trūkuma periodā, kas sācies jau krietnu laiku atpakaļ, kad šovā "Dejo nost" (ko arī režisēja viņa)sākās nejēdzības. TV3 viņu vienkārši atbrīvoja no šī amata.
Pasākums bija galīgi jēls, pezpersonisks, turklāt beigt pasākumu uz tādas nots ir pilnīgi nepieļaujami! Par absurdi.
Kāpēc cilvēki vispār dodas uz sarīkojumiem? Lai saņemtu pozitīvas emocijas.
Tad, kāda velna pēc pasākuma noslēgums atstāja manī, es atvainojos, vienīgi gruzonu? Jā, es saprotu, vajadzēja pieminēt šos abus māksliniekus, bet noteikti tas bija izdarāms citā veidā. KUR? KUR ir pozitīvās emocijas - prieks, sajūsma, apbrīna, pateicība. Tādu nebija. Ar dusmām izslēdzu televīzoru. Turklāt režisoram ir jāparedz visi rakursi no kurienes, kā un ko filmē. Te tas bija atstāts iesācēja operātora ziņā. Nu man radās tāds iespaids.

Un kur sasodīts, bija kulminācija? Augstākais emociju punkts?
Kad bija jānovēro iestudēta video konference? Tas bija visgarlaicīgākais nobeigums, goda vārds. Es migu ciet.
Šodien analizējot šo pasākumu ar saviem kolēģiem, daudzi atzinās, ka neizturēja un vienkārši izslēdz telefonu un aizgāja gulēt.

Viens teikums - pasākums nebija ne acīm, ne ausīm baudāms.