Čau, šeit Salvis, šoreiz pievērsīšos traģiskam notikumam, kuru man pašam bija nepatīkami lasīt un iedomāties, tāpēc jau iepriekš par to brīdinu arī jūs.

Aizvakar kinoteātrī „Forum Cinemas“ pēc seansa „Melnais Gulbis“ tika nošauts cilvēks. Traģisks notikums ar neticamu motīvu, kurā „vīrieši sākuši konfliktēt par pārāk skaļu popkorna ēšanu“. Šobrīd nekas sīkāks par popkornu nav zināms, bet par vīriešiem ir informācija, ka upuris bijis bankas "Citadele" Aktīvu un pasīvu pārvaldes nodaļas vadītājs, bet slepkava ir LU Juridiskās fakultātes doktorants, kurš mācību procesā pievērsies šaujamieroču aprites jomas pētīšanai.

Tieši par popkornu internetā sākušās visplašākās diskusijas. Kurš popkornu ir ēdis un kurš nav ēdis? Kurš bijis skaļāks un kurš popkorns ir labāks? Un vai vispār kinoteātrī ir jāēd popkorns? Sieviete zem pseidonīma Delta saka, ka popkorna dēļ uz kino iet reti. „Man arī traucē tā ēšana. Kad nu diikti gribas kādu filmu redzēt, tad saņemos aiziet un pati arī pilnām mutēm ēdu, lai izturētu apkārtējos.“ Kāds cits metas aizstāvēt popkornu, norādot, ka bez popkorna kinoteātri nīkuļos, un filmas neviens vairs neskatīsies.   

Lai arī publiski pieejamā informācija par konfliktu ar popkornu ir visai mīklaina, tomēr ir publicēts kāds attāli sēdoša aculiecinieka atstāsts, kurā „vīrietis ar pistoli pats esot sazvanījis «ātros» un teicis, ka vajadzīga palīdzība, jo ir sašauts cilvēks,“ līdz ar to rodas zināmas šaubas par to, vai šāvējs vispār gribējis šaut uz vīrieti? Varbūt, ka uzbrukums tika vērsts pret popkornu. Arī daudzie interneta komentāri liecina, ka cilvēkiem nepatīk popkorns, it sevišķi, ja tas tiek ēsts. Popkorna diskusijas lēnām nonāk līdz tam, ka kinoteātrī būtu jārīko speciāli seansi, kuros varētu neēst popkornu. Šeit savās pārdomās dalās žurnālists Juris Kaža, kurš norāda, ka „popkornu var ēst kulturāli, turzu pēc tam izmest tvertnē pie izejas. Protams, ja ir pieprasījums, var rīkot no popkorna brīvus seansus, tāpat kā māmiņu seansus, Zdienas un citu.“ 

Iespējams, ka runas par popkornu sākušās tikai dēļ nepilnīgas informācijas sniegšanas no mediju puses. Šeit būtu jāsaprot, ka, publicējot visu informāciju uzreiz, mēdiji riskē ar to, ka ziņas var būt pārāk apjomīgas, un lasītājs tās vienkārši nevarēs izlasīt un uztvert, turklāt pastāv iespēja, ka nākamajā dienā jaunas ziņas var arī nebūt. Tāpēc žurnālisti bieži vien rīkojās viltīgi un ziņas dala vairākās daļās, dažus notikumus attēlojot neskaidri un pārceļot skaidrojumus uz vēlāku laiku, un dažus notikumus īpaši akcentējot. Šajā konkrētajā gadījumā tas ir popkorns. Šī metode ļauj veidot vienmērīgāku ziņu plūsmu un vēlāk veidot atsevišķas intervijas, savukārt lasītājam ir iespēja pašam interpretēt neskaidros notikumus un paļauties uz savu un ekspertu intuīciju.

Lai kā arī būtu, tomēr portāls kriminal.lv vakar atļāvās pārsteigt ar daudz detalizētāku konflikta gaitas izklāstu, krietni apsteidzot citus interneta medijus. Šeit tiek ziņots, ka popkornu ēda slepkava, kurš sagaidījis seansa beigas un izdarījis trīs šāvienus blakus sēdošā vīrieša krūtīs, savukārt nošautais vīrietis pirms tam aizrādījis ne tikai skaļo popkorna ēšanu, bet arī uzvedību. Līdz ar to visas sākotnējās apsūdzība pret popkornu ir bijušas aplama interpretācija, un tieši aizrādīšana ir galvenais nogalināšanas iemesls. 

Lai arī ieteikumus un diskusijas par to kā būtu jārīkojas, lai traģisko situāciju turpmāk neatkārtotu, mediji ir atlikuši uz vēlāku laiku, ir skaidrs, ka aizrādīšana var būt liktenīga ne tikai kinoteātrī, bet jebkurā sabiedriskā vietā, taču droši vien būs tādi cilvēki, kas uz „Forum Cinemas” negribēs iet. Tāpēc kinoteātrim jau tagad būtu jāsāk domāt par drošības pasākumiem par kuriem publiski paziņot. Likt apmeklētājiem iet sūdzēties par pārkāpumiem kinoteātra administrācijai, manuprāt, ir tik pat neefektīvs un riskants solis, kā veikt tiešu aizrādījumu. Varētu, protams, kinoteātrī ierīkot speciālus palīdzības numurus uz kuriem būtu iespējams sūtīt sms ar sūdzībām par skaļākajiem rindas apmeklētājiem, taču tas visdrīzāk novestu pie neskaitāmiem pārpratumiem, tāpēc manas prognozes ir tādas, ka kinoteātris varētu simulēt pastiprinātu uzraudzību pār apmeklētājiem, sevišķi laikos, kad apmeklētāju skaits ir vislielākais. Metāla detektori diez vai tiks ierīkoti, jo daudz lētāk ir vienkārši veikt apmeklētāju pārmeklēšanu un, ja to nolems veikt, nav zināms, vai apmeklētāji varēs samierināties, un konflikts nenotiks jau pie kinoteātra durvīm.