xxx
04 Maijs 2013 @ 05:05
Gadsimta plūdi  
Pētnieciskā žurnālistika, pētnieciskā žurnālistika. Kas īsti ir pētnieciskā žurnālistika? Ir pieņemts uzskatīt, ka tas ir žurnālistikas žanrs, kas pārsvarā sastāv no atbildēm uz jautājumu “Kurš cik un ko ievilcis nāsīs?”. Mēs esam naudas kalpi, tapēc mūs nenormāli piš, kur palikusi visa nauda. Bet vai tas ir galvenais? Kur mīlestība, saticība, miers, daba? Reāli vienīgā jēdzīgā žurnāliste līdz šim Latvijā ir bijusi Anna Brigadere, jo atmaskoja Dievu, Dabu un Darbu. Normāla beibe. Šoreiz iešu Brigaderes ceļu – atklāšu patiesību par šī pavasara plūdiem. Pirms lasāt tālāk, vēlos norādīt 2 iemeslus, kāpēc man ir tiesības kaut ko teikt par plūdiem – pirmkārt, studēju hidroloģju, otrkārt, šis raksts ir tapis sadarbībā ar Tomu Brici (to onkuli no laika ziņām). Toms laipni sniedza interviju, kuras laikā atklāja vairākus interesantus hidroloģiskus faktus par notikumiem Latvijā – valstī, kurā šobrīd neatrodos.

Pēdējo nedēļu laikā pa Latviju trakoja divi plūdi – ūdens plūdi un informācijas plūdi par ūdens plūdiem. Un nevarētu teikt, ka informācijas plūdi precīzi atspoguļotu patieso situāciju. Jāsāk ar to, ka ļoti daudz kas tika pārspīlēts. Televīzijas skatītāja Linda no Valmieras pat esot zvanījusi, lai pateiktu: “Pārstājiet celt traci, nav tik traki!” Un, piemēram, Jāņa draugs pirms gadiem Valmierā sava pagalmā makšķerējis, bet šogad nekā. Lielākā plūdu panika novērota LETĀ. Tā, kā zināms, pieder Einaram Repšem un “Papardes ziedam”. Bet tā ir tikai sakritība – plūdiem nav nekāda sakara ar seksuālo audiznāšanu. Kam ir izdevīgi celt paniku? Nē, Lemberg, šoreiz tie nav arī sorosīdi. Tas ir Krievijas spedienestu pirksts.

Lūk, vairāki fakti, kas liecina par Krievijas ietekmi plūdu lietā:

1. Kas īsti notika notika Ogrē? Kāpēc saplīsa tas dambis? Dambi sagrauza bebri,kas pec tam esot arī smējušies un upē iegāzuši Ogres mēru Bartašēvicu (viņs arī Pērkona solists). Televīzijas brigadei izdevies novērot, ka viens no bebriem īsi pirms graušanas esot uzvedies bravūrīgi un lamājies ar stipru krievu akcentu. Tiklīdz viņš pamanījis, ka operators viņu filmē, bebrs nomierinājies un, šķiet, pat atvainojies par savu liderīgo izturēšanos. Bet vai bebrs dambi grauza no brīva prāta? Bebriem patīk grauzt kokus. Dambis bija prosts zemes uzbērums. Jūs gribētu grauzt zemi? Nē. Bet, ja par to labi samaksātu? Tad drusku varetu pagrauzt, ne? Tātad bebriem tika samaksāts. Kāpēc kāds būtu ieinteresēts appludināt Ogri? Televīzijai interviju sniedzis kāds Ogres iedzīvotājs, kurš ir krievs, kas gadiem ilgi dzīvo Ogrē. Un pie visiem sūdiem viņš piemin to, ka ūdenī noslīcis arī viņa dators. Simt procentu, ka tajā datorā bija faili, kas varētu aptumšot Putina kristālskaidro reputāciju. “Man šī informācija jāiznīcina. Samaksāšu bebriem, lai iznīcina kaut kādu dambi. Pēc manis kaut vai ūdens plūdi.”

2. Ogrē spridzināja ledu. To zina visi. Klāt bija televīzija, radio, internets, peidžeri un Puddle of Mud ierakstīja savu jauno albumu ar sprādzienu trokšņiem fonā. Tajā pašā laikā ledus tika spridzināts Krāslavā. Kāpēc to neviens nezina? Abas spridzināšanas notika vienlaicīgi, un, protams, Rīgas ofisu planktonam vieglāk aizvlikties līdz Ogrei, nevis Krāslavai. Kamēr Ogrē jaunās māmiņas veido “Ice ice baby” fotosesijas ar saviem zīdaiņiem, tikmēr Krāslava tiek bombīta bez lielas ievērības. Krāslava, ja kas, ir tuvāk Krievijas robežai nekā Ogre. Es vispār nesaprotu, kāpēc kāds brauc skatīties to Ogres spridzināšanu. Tā taču tur ir katru gadu. Vispār Ušakovs varētu tur uzcelt to amonija nitrāta rūpnīcu Ogrē un reizi gadā apdzirdīt strādniekus, lai tie to upi uzlaistu gaisā. Loģiski – jābūvē tur, kur vajadzīgi sprādzieni.


3. Inguna Sudraba, kura neveiksmīgi mēģinājusi slēpt savu saistību ar Saskaņas Centru, pirms pāris gadiem sabārusi Nacionālos Bruņotos Spēkus par to, ka viņi bezjēdzīgi vadā žurnālistus sava helītī. Tas nozīmē, ka viņa bloķē objektīvās informācijas plūsmu. Kam tas ir izdevīgi? Tiem, kas grib celt paniku.

Muļķīgas, savsatrpēji nesaistītas sakritības? Ejam tālāk.

4.Vienā dienā medijus pāršalca ziņa, ka esot izskalotas vilciena sliedes posmā Madona-Gulbene. Sākotnēji paši Latvijas Dzelzceļa ļaudis esot teikuši, ka kaput esot apmēram 100 metru. Un par Latvijas Dzelzceļa spēcīgajām saitēm ar Krievezmi vispār nevienam nav šaubu – vilciens Rīga-Maskava kursē katru dienu. Ja neticat, piezvaniet Raivisam Dzintarsam.

Dzin-dzin-dzin, Raivis Dzintars neceļ.

Vēlāk tomēr izrādījās, ka izskalots apmēram 10 metru. Kas interesanti – šajā posmā pasažieru vilcieni nekursē, tikai kravinieki. Šeit tiek pārvadātas tās paciņas, ko jeņķi sūta saviem Afganistānas bralēniem. Tas ir uzbrukums ekonomikai. Ok, ok, kravu var nosūtīt arī pa citu maršrutu, bet, tā kā Latvijā ir viens no noslogotākajiem dzelzceļa tīkliem pasaulē (Krastiņš, M., 2012, pers.kom.), tad, protams, kaut kāds čakars bija. Pirmais hidroloģijas likums skan šādi (lasīt minorā): “Ūdens aizskalo visas pēdas.” Nebrīnītos, ja kāds to caurumu būtu izracis, pēc tam ļaujot strādāt hidroloģijas likumam.

5.Visi trakie plūdi bijuši Latvijas austrumu daļā, kaut arī citus gadus plūdu līdere ir Lielupe, kas šogad ir bijusi tik neievērojama kā ZZS viedoklis par jebko.

6.Izcilais hidrologs un Latvijas iekšlietu ministrs Kozlovskis vienu dienu ziņoja, ka pēc dažām stundām Daugavpils būšot dirsā, jo no Baltkrievijas nākot milzīgas ūdens masas. Sevišķi prasmīgi cilvēki esot izčekojuši Daugavu tajos satelītattēlos, lai redzētu, ka nekādu milzīgu ūdeņu Daugavā Baltkrievijas pusē nav. Tātad ūdens vests ar autobusu, bet, tā kā nav samaksajis par biļeti, izsēdināts. Tā nekādas masas no Baltkrievijas arī nesasniedza Latviju. Nav jābūt baigi asprātīgam, lai saprastu, ka Kozļiks maurēja, lai novērstu uzmanību no Krievijas.

7.Rēzeknē nekas dižs neesot applūdis. Vienīgi mākslas centrs un koncertzāle. Oi, oi, oi, pie Krievijas robežas applūdis mākslas centrs un koncertzāle? Neoficiāla informācija liecina, ka šī vieta speciāli tiks appludināta ik gadu līdz mirklim, kad Dziesmu svētkos par hedlaieri kļūs Filips Kirkorovs un Žerārs Depardjē. Ko rēzeknieši? Medijos ziņots, ka cilvēki bijuši priecīgi un braukājušies ar laivām. Kādi priecīgi? Pat Pļavniekos, ko plūdi nav skāruši, ļaudis ir bēdīgi un citreiz arī ar sasistām sejām. Rēzekne – Latvijas Ziemeļkoreja!

8.Vislielākā panikas cēlāja bijusi Valmieras pašvaldības atbildīgā beibe par komunikāciju ar medijiem, kas sūtījusi pa četrām relīzēm dienā, informējot, kādā dirsā viss tūliņ būs. Kad uzrakstīju viņai e-pastu, kurā lūdzu viņas komentāru par iespējamo Krievijas specdienestu ietekmi, viņa atbildēja, ka visa ar plūdiem saistītā informācija atrodama Valmieras mājenē. Uzmācīga pārspīlētas informācijas izsūtīšana un izvairīga atbilde uz konkrētu jautājumu? Hmm.

9.Dvietes atvara viģiks, kas kļuvis populārāks par Leonu Timmermani, visai Latvijai lika noticēt, ka tūliņ atvarā tiks ievilkti ne tikai tie visi, kas to būtu pelnījuši, bet arī Lielā talka, Labestības diena, Re:baltica, Ridžs Foresters un Juglas suņu patversme, jo tas ir kas nebijis, kas neiespējams un kas ļoti ļauns. Tā, protams, bija kaut kāda truba, caurteka vai tamlīdzīga herņa. Iedomājieties izlietni, kur lejā skrien ūdens. Nu, tā vienkārši bija tāda palielāka izlietne. Ok, paspiedīšu uz jūtām – iedomājieties, ka tajā izlietnē ir vīns, nevis ūdens! Kāpēc tāds viģiks radīts? Lai iebiedētu, protams.

Vai šie ir bijuši gadsmita plūdi? Vai applūdis ir viss? Tiem ļaudīm, kuriem ūdens ir iznesis visu iedzīvi, visticamāk ir diezgan pajāt, vai tie ir gadsimta plūdi, mēneša plūdi, plūdi Miss Universe vai plūdi DO IT! NIKE. Tiem, kas televizorā redzējuši sunīti ar plūdos savainoto ķepu, iespējams, tie bijuši gadsimta informācijas plūdi. Jā, Ogrei tie bijuši gadsimta plūdi ar atzīmi 10, bet Latvijas plūdiem kopā ar T.Briča kungu dodam 7 ar plusu. Gadsimta plūdi bija 2010.gadā – gadā, kad dibināti Texxxti.
Paulu Koelju un Bernards Šovs zina, ka ūdens ir dzīvs. Vai tas izdzīvo pēc plūdiem? Vai tas izdzīvo? Pēc plūdiem tas tikai piedzimst. Un ledus spridiznāšana ir tāds kā ķeizargrieziens.

Vai nav tā kā par vēlu rakstīt par plūdiem? Tā kā tie ledus blāķi kusīs līdz Pjāņiem, tad nē. Turklāt tāda ir ta pētnieciskā žurnālistika – jāiziet cauri visiem avotiem, visām piezīmēm, lai izdarītu secinājumus. Kā minets sākumā, šis pētījums lielā mērā balstīts uz sarunu ar Tomu Brici, kuras laikā drudžaini veicu pierakstus, ko vēlāk izvērst. Vienīgie pieraksti, kurus pati pēc tam nevarēju saprast, izksatījās šādi: “Plūdonis. Neko nav teicis. Esot miris. Iespejams, plūdos.”