Pagājušajā nedēļā mūsu dārgā redaktorīte bija pacentusies un, paredzot, ka es rakstu neiesniegšu laikā, piešķīra man īpaši nepatīkamu tēmu. Viņa paskaidroja, ka tas ir priekšlaicīgs sods.

Lai gan ASV prezidenta amats esot otrais svarīgākais aiz pāvesta un šīs vēlēšanas mums līdz ar to daudz nozīmīgākas par jebkuru referendumu vai cita veida tautas nobalsošanu Dzintarzemē, man tomēr jāatzīstas, ka es atļāvos nekam līdzi nesakot. Galu galā man balsot nav ļauts, tā kā sekas mani skars tāpat - vai es to gribu, vai nē.

EK mani mierināja, ka viņa esot tikusi galā ar rakstu par Olanda runu, tāpēc man jāspēj pievarēt Borats, uz ko es, raižpilni savelkot pieri, atbildēju ar pretjautājumu: "Olands bija Londonas mērs?". Izrādās, nē, tas esot Francijas prezidents, ko es, protams, biju palaidusi garām, jo toreiz vairāk koncentrējos uz EK skrupulozi aprakstītajiem Sarkozī apēstajiem kruasāniem un svaigākajiem mūzikas ierakstiem. Līdz ar to arī es nolēmu pārbaudīt, ko mēdz ēst Borata sīvākais pretinieksk Mits Romnijs. Tā kā Romnijs pārstāv Republikāņu partiju, kas ir konservatīvie, un tāpēc noteikti nicina tādus brīvdomātājus kā veģetārieši, vegāni un slow food propagandisti, viņš visos minētā rakstura attēlos redzams tikai kopā ar gaļu. Romnijs apķēris vistas stilbiņu, Romnijs dur cūkai mugurā dunci vai Romnijs negausīgi iekodies kārtīgā amerikāņu burgerī - viņš konsekventi vismaz publikas priekšā fotografējas vienīgi ar gaļu saturošiem pārtikas izstrādājumiem. Azartiski turpināju pētījumu, interneta meklētājā "google" ierakstot "Romney singing", un atradu, kā bijušais prezidenta kandidāts dzied plaši pazīstamo balādi "America is beautiful". Novērtēju viņa uzdrīkstēšanos, taču esmu droša, ka Sarkozī vismaz šajā ziņā ir krietni apdāvinātāks.

Mits izskatās pēc tipiska ASV prezidenta kandidāta - simpātisks kungs ar patīkami sirmiem deniņiem, kurš savos tik retajos atpūtas brīžos valkā augsti savilktus džinsus ar brūnu jostu vai smilšu krāsas šortus. Neskatoties uz šo patīkamo ārējo tēlu, lielākā daļa balsojušo sieviešu tomēr devušas priekšroku Boratam. Varbūt tas daļēji arī tādēļ, ka starp viņām bijušas visas ASV lezbietes un/vai pārliecinātās feministes, kurām Borata daudz liberālākā nostāja varētu būt sirdij tuvāka. Domāju, ka par nabaga Mitu, kurš lidenē jau bija sarakstījis savu uzvarētāja runu, tas arī ir viss, kas man sakāms.

Borats turpretim ir visu nāciju savienības simbols, jo viņam ir melnādains tēvs un baltādaina māte, kuri viens otru pirmoreiz satikuši krievu valodas lekcijā. Ko vēl es par Boratu zinu? Viņš pirms vairākiem gadiem kļuva par jauno amerikāņu cerību pēc plebeju fermera Džordža Buša, kuram patika karot un stulbi pārteikties. Iznesīgs, inteliģents, harizmātisks vīrietis ar krutu sievu, kurš tajā pašā laikā ir tuvs tautai, jo spēlejas ar suņiem, cilā bērnus, daudz ņirdz un nekautrējas uzvilkt t-kreklu no H&M. Domāju, ka pēc tik rūpīgas pētnieciskā lauka apzināšanas, varu ķerties klāt arī raksta centrālajam mērķim - Borata uzvaras runai.

Tā kā ar american english tāpat kā ar cafe americana esmu uz "jūs" un sapratu tikai aptuveni 1/3, brīdinu, ka analīze saturu neatspoguļos pilnībā. Boratam tīri labi patīk ne tikai golfs, bet arī basītis, tāpēc runu viņš izvēlējies teikt savā un Chicago Bulls dzimtenē Čikāgā. Sākumā viņš kā jau īstens valstvīrs, kurš atšķirībā no Olanda un Sarkozī apzinas, ka par sāncenšiem tāpat kā par mirušajiem jārunā tikai labu vai neko, izsaka pateicību par sīvo cīņu vārdā vairs neminamajam otram kandidātam. Starpcitu, esot bijis arī trešais kekss, bet to es galīgi nemācēju sagooglēt, tāpēc atļaušos uzskatīt, ka viņš bija vai nu pārāk hipsterīgs, vai gluži pretēji - ārkārtīgi garlaicīgs. Borats runā lēni, pēc katra teikuma līdzīgi kā pirms atbildīga soda metiena ieturot pauzi, lai ļautu sekot garam "āāāāāāāā" vai "olē, ole, ole, olē, Amerikā - uzvarā!". Uzrunas pirmajā daļā neizbēgamas ir pateicības ne tikai visiem spraigajā kampaņā iesaistītajiem, bet arī abām meitām un sievai, kurā tāpat kā reiz viņš, tagad akli iemīloties visa amerikāņu tauta. Tas norāda, ka Boratam nepiemīt viena no egoistiskajām cilvēces īpašībām - greizsirdība - , un viņš ir pašaizliedzīgi gatavs dalīties ar savu nāciju itin visā.

Turpinājumā viņš runā kaut ko no sāgas "Mēs esam vareni, mēs esam diženi!", uzsverot, ka katrs pats savas laimes kalējs, un valsts netaisās uzturēt ubagus, bet drīzāk ir gatava sniegt palīdzīgu roku lādzīgajai vidusšķirai. Ar iemesto vēlēšanu biļetenu vai drīzāk elektronisko klišķi viss tikai tagad ir sācies un, citēju, "mēs esam dižāki par indivuduālo ambīciju summu!". Tātad tiek uzsvērts komandas darbs, kurā arī var just atsauces uz basketbolu un sevišķi jau Chicago Bulls, kur it kā galvenais bija Maikls Džordans, tomēr visi viņam deva labas piespēles. Tad Borats uzsver, ka grib mieru, bet to grasās nodrošināt nevis ar hipiju neproduktīvajiem paņēmieniem, bet tieši otrādi - visspēcīgāko karaspēku uz zemeslodes. Tas ir tā kā džeks ar baigajiem musīšiem ieiet bārā, un visi viņam liek mieru. Vēl tiek runāts, ka tiks fiksēta imigrantu sistēma, bet diemžēl nezinu, ko tas nozīmē. Taču zinu, ka ASV ir imigrantu kvotas, kā arī zaļās kartes katru gadu var vinnēt loterijā. Beigās viņš paziņo, ka viņi, tie amerikāņi, ir labākā pasaules nācija, ko man jau liekas, ka galīgi nevajadzēja teikt, jo demokrātija taču paredz vienlīdzību arī starp nācijām. Bet var jau būt, ka Orvelam būs bijusi taisnība, un dažu nāciju dēļ visai pasaulei sadoties rokās ir vairāk vērts nekā citu.

Pašās, pašās beigās viņš sāk dziedāt kaut ko "Black or White" garā tik entuziastiski, ka ir pat aizmirsis ieturēt cienīgās pauzes. Lirika apmēram šāda: "Visi ir spējīgi dzīvē kaut ko sasniegt, tāpēc ej un dari, vienalga, vai esi gejs, kristietis, afroamerikānis, Ooh, Ooh, Yea, Yea, Yea Now, It's Black , It's White, Whoo". Viss, cilvēku pūlis ir ieslīdzis pilnīgā ekstāzē.

Jāatzīst, ka diezgan neprasmīgi mēģināju arī uzmeklēt, kas ir galvenās lietas, kuras būs atšķirīgas, tiekot ievēlētam Boratam nevis vārdā neminamajam. Žurnāls "Ir" man paskaidroja, ka Borats tagad varēšot izvēlēties divus tiesnešus Augstākajai tiesai (tā kā mums Satversmes tiesa), kas ir ilgstošas pārmaiņas, jo viņus ievēl uz mūžu. Tad nu šī tiesa kļūst liberālāka u.t.t., es tikai nesapratu - tos divus jau esošos tad nogalinās?

P.S. Pēc šī raksta tapšanas jūtos apmēram šādi: http://www.youtube.com/watch?v=OjrthOPLAKM