Sākšu ar pateicību visiem, kas piedalījās texxxtu organizētajā referendumā, balsojot PAR Guntaram Taču veltītu publikāciju. Raču turpināšu ar sēru vēsti, ka es diemžēl gluži kā "Ugunsgrēka" seriāla veidotāji, kas pretēji skatītāju vēlmēm uzspridzināja Martu un atņēma Leonam acu gaismu, arī netaisos dancot pēc dārgo lasītāju stabules. Pirmkārt, patiesībā rīkojos ikviena interesēs, jo pēc pēdējā texxxta, kas atgādināja visai pieklājīgu konjaka malkošanu darba dienas vakarā, es Jums šajā rītā vēlos piedāvāt liegu aliņu (festivālu "Erots"), nevis elektronisko cigareti, kas uzsprāgst mutē (Guntaru Taču). Otrkārt, festivālā "Erots" nepiedalījās neviens cits no redakcijas darbiniekiem, un, izvērtējot prioritātes, tomēr uzskatu to par nozīmīgāku notikumu Latvijas kultūras dzīvē, nekā žurnālā "Santa" publicēto interviju ar Guntaru Taču. Lai mazinātu visu balstiesīgo texxxtu lasītāju rūgtumu, ievadā ievietošu šīs, manuprāt, zīmīgās Guntara Taču dzejas rindas:
"Kaut kur parīzē no tilta nolec klauns
Un šī pasaule vairs nezin, kas ir kauns
Nav nekā jauna, ir tikai cita diena
Un mēs ceram šodien laimīgi būt".
Es, piemēram, domāju, ka tikai pasaulē, kas neprot godāt kaunu, var notikt, lūk, te jau manis vairākkārt pieminētais festivāls. Lai nejusto šo svelošo, uz papēžiem līksmi minošo sajūtu, pirms pasākuma svinīgās norises iegāju lielveikalā "Rimi", kur nopirku blašķīti lētā konjka. To iztukšoju jau pa ceļam uz Ķīpsalas izstāžu halli, kas vismaz man atgādina kaut ko līdzīgu kā Katrīnai Neiburgai Helsinku lielākais ūdens atrakciju parks "Serena": "Biju gatava tūliņ pat uz vietas izkūpēt, nevarēju iedomāties sevi peldkostīmā visam šitam pa vidu.." (citāts no viņas iespaidiem, avots - http://ej.uz/w6wy). Neskatoties uz to, ka biļetes maksāja 10 latus un uz augšu (manējā konkrēti maksāja 68 latus), viņiem pat nebija kauna pajautāt piecdesmit kapeikas par jakas nodošanu. Iesaku tad vismaz turpmāk ieviest opciju norēķināties ar karti, jo man nav paradums tādus nieka grašus vispār nēsāt līdzi. Ja veikalā kādreiz man tās kapeikas mēģina iesmērēt, es parasti ņemu un izmetu tās tuvākajā miskastē.
Ierados tieši brīdī, kad bija sācies pievilcīgās tukumnieces Samantas Tīnas priekšnesums ar nosaukumu "Samanta Sex Songs", kurā viņa, plandot pieaudzētajiem matiem un mirdzot ķermeņa spīdumam, izpildīja dažādus slavenus meldiņus. Dažkārt viņai pievienojās pa kādam vīriešu kārtas erotiskajam dejotājam. Es tikmēr devos pie bāra, kur - man par lielu brīnumu - nebija neviena cilvēka, un iegādājos kausu alus. Nolēmu lieki netērēt savu dārgo laiku, tāpēc sāku iepazīties ar festivāla piedāvājumu. Līdzīgi kā izstādē "Skola" vai "Būvmateriāli", teritorijā lielākoties bija izvietojušies dažādi stendiņi, kas piedāvāja savus produktus. Milzīgākais stends bija veikalam "Kupidons", no kura produktu klāsta aptuveni 85% sastādīja visdažādākā lieluma, krāsas, formas un materiāla mākslīgie dzimumlocekļi. Ja kāds nav nekad bijis veikalā, kur pārdod tamlīdzīgus priekšmetus, varu darīt zināmu, ka atšķirībā no apģērbu veikaliem tur nav pielaikošanas kabīņu, kur tikt skaidrībā, vai noskatītā prece der vai neder. Manuprāt, tas ir tikai kārtējais mehānisms kā izkrāpt no cilvēkiem naudu, jo tad, ja, mājās izmēģinot, saproti, ka es nopircis mēslu, nākas to vienkārši izmest miskastē - līdzīgi kā es pati rīkojos ar sīknaudu.
Par laimi vismaz varēja pamēģināt aparātu, kas sit ar elektrību, un dažādas masāžas eļļas. Veikala "Sexy Style" darbiniecei, kas braukāja pa manu roku ar to elektrošoku, pajautāju, vai viņai pašai nācies tādu lietot. Atbilde bija - "Tikai šādā veidā. Bet citiem ļoti patīk.". Tātad secinu, ka šī veikala darbinieces nav pietiekami izglītotas, jo nav pat apguvušas teoriju, lai spētu man šādā situācijā vismaz samelot. Aiz šausmām devos nopirkt vēl vienu aliņu. Starpcitu, ar veikalu "Sexy Style" es tovakar sastapos arī klātienē, un pārdevēja man nebija melojusi arī par to, ka tas no ārpuses izskatās pēc parasta drēbju veikaliņa. Tāds autfits veikalam laikam ir tāpēc, lai kliedētu cilvēku lielākās bailes - tikt redzētam, ieejot dzimumakta norisei paredzētu preču veikalā. Secināju, ka lielākā daļa preču paredzētas lietošanai sievietēm (ja pieturamies pie nostājas, ka apakšveļa, ne tikai termo, bet arī erotiska, ir, pirmkārt, domāta sievietēm), turpretim gandrīz visi priekšnesumi tur, uz vietas, - vīriešiem. Nu labi, naktī laikam tika plānoti arī čipendeili, bet viņus es nespēju sagaidīt, jo man vienkārši bija vēl daudz citu svarīgu darīšanu. Raču paspēju noskatīties kaut kādu apakšveļas demonstrēšanu, kur meitenes nāca pa divām laukā no vagoniņa un dejoja. Viena no viņām bija diezgan veca.
Pēc otrā aliņa ar manu līdzbiedri bijām pietiekami asprātīgas, lai iegādātos prezervatīvu ar uzrakstu "BIG BEN" un sērkociņus ar uzrakstiem "SERGEJS" un "KASPARS". Raču ticu, ka lielākie jokdari tikmēr fočējās ar visai apaļīgajām meitenēm (topless - Ls 8, pilnīgi plikas - Ls 15) vai vismaz XXL stenda gejiem (bezmaksas). Viena meitene pat vienkārši gulēja lielā gultā un rakstīja īsziņu, bet citas ar plikajām krūtīm vazājās ne tikai pa foto kabīni, bet arī festivāla teritoriju. Ak, jā, bija arī viena mūziķa Andra Kiviča fane, kas nelaimīga pastaigājās kāzu kleitā. Protams, lielākā daļa apmeklētāju bija atnākuši prikola pēc, bet es, godīgi sakot, nemaz īsti neredzu citu iemeslu, kādēļ turp būtu vērts doties, tāpēc viņus par to nevainoju. Nu, vēl var doties, lai izjustu erotisku noskaņojumu (bet vai tad kāds uz izstādi "Skola" iet, lai sajustos kā mācībās?), vai - kas ticamāk - nopirktu sev nepieciešamo. Neredzēju, ka cilvēki drūzmētos pie kasēm, varbūt kāds pārītis nopirka pa mašāžas eļļiņai, bet ar vibratoru pilnām somām tur, varu likt roku uz sirds, neviens nestaigāja. Raču bija entuziasti, kas tieši šeit bija nolēmuši iegūt jaunus tetovējumus (redzēju divus vīriešus, kuriem tika veikti gandrīz identiski tatoo ar ērgli), vai nodevās azartam, metot pa bundžām, cerot iegūt savā īpašumā milzu lāčus. Starp otrajiem biju arī es, kura vinnēja ļoti erotisku sarkanu sirdi.
Festivāla laikā satiku arī trīs pazīstamus cilvēkus, kurus tūdaļ bez sirdsapziņas pārmetumiem noštucīšu - restorāna "I love you" bārmeni (neteikšu kuru, lai aizdomas kristu uz visiem), salona lauvu Vitamīnu un bijušo klasesbiedru Arnoldu Semjonovu. Ar nožēlu jāatzīst, ka laikam bija taisnība kādai manai paziņai, kas apgalvoja, ka lielākais fešons sākoties naktī, bet vakarā esot tik vien kā tāds Riču Raču. Ja neskaita biļešu un garderobes cenas, man tur tiešām likās diezgan lēti un garlaicīgi, tāpēc turpmāko vakaru tomēr nolēmu pavadīt tur, kur vienmēr valda jautrība, t.i., krogā. Iespējams, ka mans kolēģis SK, būtu sniedzis Jums objektīvāku un noderīgāku informāciju, bet viņš diemžēl joprojām ir tajā vecumā, kad šādos pasākumos ieeja ir liegta. Pēc pirmā liegā aliņa vienmēr seko jautrs aņuks, ko arī es Jums šķiroties dāvāju:
Edgars Raginskis aiziet pie ārsta un saka: "Dakter, man dibenā kaut kas riktīgi niez!" Dakteris liek novilkt bikses, lai paskatītos, kas tad tur īsti ir. Pēkšņi dakteris kļūst izbrīnīts: "Bet, Edgar, jums tur ir rozīte", uz ko Edgars atbild: "Tā jums!"
"Kaut kur parīzē no tilta nolec klauns
Un šī pasaule vairs nezin, kas ir kauns
Nav nekā jauna, ir tikai cita diena
Un mēs ceram šodien laimīgi būt".
Es, piemēram, domāju, ka tikai pasaulē, kas neprot godāt kaunu, var notikt, lūk, te jau manis vairākkārt pieminētais festivāls. Lai nejusto šo svelošo, uz papēžiem līksmi minošo sajūtu, pirms pasākuma svinīgās norises iegāju lielveikalā "Rimi", kur nopirku blašķīti lētā konjka. To iztukšoju jau pa ceļam uz Ķīpsalas izstāžu halli, kas vismaz man atgādina kaut ko līdzīgu kā Katrīnai Neiburgai Helsinku lielākais ūdens atrakciju parks "Serena": "Biju gatava tūliņ pat uz vietas izkūpēt, nevarēju iedomāties sevi peldkostīmā visam šitam pa vidu.." (citāts no viņas iespaidiem, avots - http://ej.uz/w6wy). Neskatoties uz to, ka biļetes maksāja 10 latus un uz augšu (manējā konkrēti maksāja 68 latus), viņiem pat nebija kauna pajautāt piecdesmit kapeikas par jakas nodošanu. Iesaku tad vismaz turpmāk ieviest opciju norēķināties ar karti, jo man nav paradums tādus nieka grašus vispār nēsāt līdzi. Ja veikalā kādreiz man tās kapeikas mēģina iesmērēt, es parasti ņemu un izmetu tās tuvākajā miskastē.
Ierados tieši brīdī, kad bija sācies pievilcīgās tukumnieces Samantas Tīnas priekšnesums ar nosaukumu "Samanta Sex Songs", kurā viņa, plandot pieaudzētajiem matiem un mirdzot ķermeņa spīdumam, izpildīja dažādus slavenus meldiņus. Dažkārt viņai pievienojās pa kādam vīriešu kārtas erotiskajam dejotājam. Es tikmēr devos pie bāra, kur - man par lielu brīnumu - nebija neviena cilvēka, un iegādājos kausu alus. Nolēmu lieki netērēt savu dārgo laiku, tāpēc sāku iepazīties ar festivāla piedāvājumu. Līdzīgi kā izstādē "Skola" vai "Būvmateriāli", teritorijā lielākoties bija izvietojušies dažādi stendiņi, kas piedāvāja savus produktus. Milzīgākais stends bija veikalam "Kupidons", no kura produktu klāsta aptuveni 85% sastādīja visdažādākā lieluma, krāsas, formas un materiāla mākslīgie dzimumlocekļi. Ja kāds nav nekad bijis veikalā, kur pārdod tamlīdzīgus priekšmetus, varu darīt zināmu, ka atšķirībā no apģērbu veikaliem tur nav pielaikošanas kabīņu, kur tikt skaidrībā, vai noskatītā prece der vai neder. Manuprāt, tas ir tikai kārtējais mehānisms kā izkrāpt no cilvēkiem naudu, jo tad, ja, mājās izmēģinot, saproti, ka es nopircis mēslu, nākas to vienkārši izmest miskastē - līdzīgi kā es pati rīkojos ar sīknaudu.
Par laimi vismaz varēja pamēģināt aparātu, kas sit ar elektrību, un dažādas masāžas eļļas. Veikala "Sexy Style" darbiniecei, kas braukāja pa manu roku ar to elektrošoku, pajautāju, vai viņai pašai nācies tādu lietot. Atbilde bija - "Tikai šādā veidā. Bet citiem ļoti patīk.". Tātad secinu, ka šī veikala darbinieces nav pietiekami izglītotas, jo nav pat apguvušas teoriju, lai spētu man šādā situācijā vismaz samelot. Aiz šausmām devos nopirkt vēl vienu aliņu. Starpcitu, ar veikalu "Sexy Style" es tovakar sastapos arī klātienē, un pārdevēja man nebija melojusi arī par to, ka tas no ārpuses izskatās pēc parasta drēbju veikaliņa. Tāds autfits veikalam laikam ir tāpēc, lai kliedētu cilvēku lielākās bailes - tikt redzētam, ieejot dzimumakta norisei paredzētu preču veikalā. Secināju, ka lielākā daļa preču paredzētas lietošanai sievietēm (ja pieturamies pie nostājas, ka apakšveļa, ne tikai termo, bet arī erotiska, ir, pirmkārt, domāta sievietēm), turpretim gandrīz visi priekšnesumi tur, uz vietas, - vīriešiem. Nu labi, naktī laikam tika plānoti arī čipendeili, bet viņus es nespēju sagaidīt, jo man vienkārši bija vēl daudz citu svarīgu darīšanu. Raču paspēju noskatīties kaut kādu apakšveļas demonstrēšanu, kur meitenes nāca pa divām laukā no vagoniņa un dejoja. Viena no viņām bija diezgan veca.
Pēc otrā aliņa ar manu līdzbiedri bijām pietiekami asprātīgas, lai iegādātos prezervatīvu ar uzrakstu "BIG BEN" un sērkociņus ar uzrakstiem "SERGEJS" un "KASPARS". Raču ticu, ka lielākie jokdari tikmēr fočējās ar visai apaļīgajām meitenēm (topless - Ls 8, pilnīgi plikas - Ls 15) vai vismaz XXL stenda gejiem (bezmaksas). Viena meitene pat vienkārši gulēja lielā gultā un rakstīja īsziņu, bet citas ar plikajām krūtīm vazājās ne tikai pa foto kabīni, bet arī festivāla teritoriju. Ak, jā, bija arī viena mūziķa Andra Kiviča fane, kas nelaimīga pastaigājās kāzu kleitā. Protams, lielākā daļa apmeklētāju bija atnākuši prikola pēc, bet es, godīgi sakot, nemaz īsti neredzu citu iemeslu, kādēļ turp būtu vērts doties, tāpēc viņus par to nevainoju. Nu, vēl var doties, lai izjustu erotisku noskaņojumu (bet vai tad kāds uz izstādi "Skola" iet, lai sajustos kā mācībās?), vai - kas ticamāk - nopirktu sev nepieciešamo. Neredzēju, ka cilvēki drūzmētos pie kasēm, varbūt kāds pārītis nopirka pa mašāžas eļļiņai, bet ar vibratoru pilnām somām tur, varu likt roku uz sirds, neviens nestaigāja. Raču bija entuziasti, kas tieši šeit bija nolēmuši iegūt jaunus tetovējumus (redzēju divus vīriešus, kuriem tika veikti gandrīz identiski tatoo ar ērgli), vai nodevās azartam, metot pa bundžām, cerot iegūt savā īpašumā milzu lāčus. Starp otrajiem biju arī es, kura vinnēja ļoti erotisku sarkanu sirdi.
Festivāla laikā satiku arī trīs pazīstamus cilvēkus, kurus tūdaļ bez sirdsapziņas pārmetumiem noštucīšu - restorāna "I love you" bārmeni (neteikšu kuru, lai aizdomas kristu uz visiem), salona lauvu Vitamīnu un bijušo klasesbiedru Arnoldu Semjonovu. Ar nožēlu jāatzīst, ka laikam bija taisnība kādai manai paziņai, kas apgalvoja, ka lielākais fešons sākoties naktī, bet vakarā esot tik vien kā tāds Riču Raču. Ja neskaita biļešu un garderobes cenas, man tur tiešām likās diezgan lēti un garlaicīgi, tāpēc turpmāko vakaru tomēr nolēmu pavadīt tur, kur vienmēr valda jautrība, t.i., krogā. Iespējams, ka mans kolēģis SK, būtu sniedzis Jums objektīvāku un noderīgāku informāciju, bet viņš diemžēl joprojām ir tajā vecumā, kad šādos pasākumos ieeja ir liegta. Pēc pirmā liegā aliņa vienmēr seko jautrs aņuks, ko arī es Jums šķiroties dāvāju:
Edgars Raginskis aiziet pie ārsta un saka: "Dakter, man dibenā kaut kas riktīgi niez!" Dakteris liek novilkt bikses, lai paskatītos, kas tad tur īsti ir. Pēkšņi dakteris kļūst izbrīnīts: "Bet, Edgar, jums tur ir rozīte", uz ko Edgars atbild: "Tā jums!"
3 komentāri | Komentēt