Gada mūzikas video – Liene Candy – Party Aint Over, Sers Nikolajs Puzikovs – Mazā, Dievs Tevi mīl, Westbam - Maximas reklāmas deja, Rebecca – Black Friday.

Tas nemaz nebij tik sen, kad Sers Nikolajs Puzikovs klausītāju pārvērta par skatītāju un SEB muzikālās bankas laureātei „Mazā, Dievs Tevi mīl” radīja videoklipu, kam bija visas svarīgākās izcila video sastāvdaļas – džinsas, masu skati, laimīgas beigas –, bet diemžēl tālāk par pliku nomināciju Nikam nav izdevies tikt. Kāpēc? Klips kruts, ments kruts, bet tas, ka dzejnieks Guntars no Bet Bet piedziedājumā apgalvo, ka „Dzejniekam vārdi nav jāmeklē”, aizvaino jebkuru uzticīgu sava darba darītāju. Patiesībā dziesma un video pat nav pelnījuši nomināciju, bet tā iekļauta tikai tāpēc, lai mēs mūžam atcerētos, ka dzejniekam tieši ir jameklē vārdi, bet, ja vajag tikt ārā no purva, jāsauc buldozers. Dzejnieks ir strādajis un labus vārdus atradis Maximas reklāmas dejai: „Mēs esam maksima, mēs esam maksima!” Izcila dzeja nav viss – Maximas veikalu kolektīvi visā Latvijā ir spiesti tresīt starp gaļas blāķiem un Omo veļas pulveriem, bet ko darīt, ja Westbamam vajadzēja jaunu hitiņu? Bet vai atceraties pavasari, kad jūsu uzmanību saistīja kāda desmitgadīga meitene bembī ar saviem drugāniem dziedam „gotta have my balls, gotta have cereal”? Šī meitene, Rebeka, nupat arī ieguvusi godpilno skatītākā youtube video titulu, un kā nu ne – viņa dzied par piektdienu, jautrību, šņabīti, dziesmai ir ideāla kompozīcija – tā sākas gultā un beidzas pie koka, maigs autotūns dziedātājas balsi padara samtaināku, savukārt melnādains reperis – kosmopolītiskāku. Lai gan Beku gribēja pārtrumpot Liene Candy, dzerot ar veseliem trim melnādainajiem, viņas klipā iztrūkst edukatīvās komponentes, proti, Rebeka izglīto ar nedēļas dienu secīgu uzskaitījumu, bet Candy – tikai dzer. Uzver Rebeka. 

Gada notikums ārvalstīs – prinča Viljamsa nāve, Japanas cunami, ukraiņu puskailās aktīvistes protestē, Wikileaks džeks salaiž ar Berluskoni, Bin Ladena un Keitas kāzas.

Prinča Viljamsa nāve izraisīja globālu ažiotāžu kuluāros. Sākot jau ar to, kā princis tika notverts (specvienības Roņi helikoptera avarēšana Viljamsa pagalmā, sarīkojot īstu afgāņu trādirīdi), turpinot ar to, kā tika „atdots viļņiem” (pārmests pāri bortam, sekojot arābu tradīcijām, tajā pašā laikā taisot hidroekoloģisku šmuci okeānā), beidzot ar kontroversijām sociālajos portālos sakarā ar to, ka viņš pēc nāves turpināja tvītot. Kamēr princim kirdik, tikmēr Berluskoni izdrāza vispasaules Ilzi Jaunalksi, Wikileaks virsaiti Asanžu. Gada griezumā jāatzīmē arī negantais Japānas cunami, kas satricināja nabaga japāņus, kurus mēs mīlam, jo viņi izdomāja suši un uzskata, ka pasauli var redzēt skaidrāk, skatoties fotoobjektīvā. Savukārt Bin Ladena un Keitas kāzas lika grimt Britu salām asaru okeānā – un, kā vēlāk redzējām, arī zaļā pūķa muklājā (lasi karalienes tviteri), pašas kāzas bija perfekta māšanas paraugstunda, tās arīdzan atspoguļoja britu prominences un prominenču kleitas, tauriņus, biksītes, jaciņas un boas. Kāzām rūgts un gada ārzemju notikuma tituls, kaut gan īstenībā pofig, kas ir gada notikums, jo puskailās ukraiņu aktīvistes būs klāt jebkura gadījumā, lai paprotestētu pret to, ka gada notikums nav tas, ka viņas ieradušās paprotestēt pret to, ka gada notikums nav tas, ka viņas ieradušās paprotestēt pret to, ka gada notikums nav tas, ka viņas ieradušās paprotestēt pret to, ka gada notikums nav tas, ka viņas ieradušās paprotestēt. 

Gada nāve – Muammars Kadāfi, Bin Ladens, Maikls Džeksons, Eimija Vainhausa, Ziemeļkorejs, Elizabete Teilore, Stīvs Džobss.

Šogad Kaulainā nežēloja ne psihotiskus vadoņus, ne ārzemju Anetes Pončikas, ne citāda kalibra prominences. Bin Ladena nāve bija liela uzvara varenajai amerikāņu nācijai, sevišķi jau tās PR speciālistei Hilarijai Klintonei. Bin Ladens bija šmara, bet vai viņš bija tāda šmara, lai iegūtu textu gada nāves titulu? Nē, jo Bin Ladens gadiem ilgi mīza no visiem un gulēja uz veciem Lauriem – sēdēja savā Pakistānas mājā, skatījās porņukus un neregulāri nosūtīja pa viģikam kādam CNN sarunu šovam ar kādu draudu. Muammars Kadāfi savukārt savā dzīves nogalē bija nešķīstības apogejā, tādēļ viņa nāve spilgtāk atsaucās uz Eiropas patērētāju. Vissvaigākā atmiņā ir Ziemeļkorejs Kims, kurš nozombējis veselu nāciju, kura vēl nevar stāties raudāt. Mūzikas birztalā arī pa dažām neražām – Maikls Džeksons reāli kruts džeks bija, un Sandra Mētra, uzzinājusi par šamā nāvi, mēģināja slēpt no Elīnas Kolātes avīzes, tviteri un teļļuku, lai tik pasargātu viņu no šīm skumjajām ziņām un mirkšanas asarās. Eimija Vainhausa nepaklausīja savam liricistam un uz rehab neaizgāja. Gaišā atmiņā tusēsim Elizabeti Teilori, kura ir leģenda, par spīti tam, ka ne EK, ne RJ nav redzējuši nevienu viņas bojeviku. Stīvs Džobss arī nogājis pa burbuli, liekot viņa Oksfordas runai kļūt apmēram tik slavenai kā Kārļa Ulmaņa dziesmai „Labāk, kājās stāvot, mirt nekā dzīvot uz ceļiem”. Uzvar Muammara Kadāfi nāve, jo neviena cita nominētā līķis pēc tam netikta izlikts veikala „Mango” skatlogā.

Gada pajolis – Valdis Zatlers, Ģirts Valdis Kristus, Solvita Āboliņa, Agnese Kleina, Nils Sakss.

Agnese Kleina (Agnesīgā), meitene, kura kājās velk džemperi, titulu būtu ieguvusi, ja bez samta plānotāja būtu izdevusi arī žurnāla „Deko” pielikumu „Mana dzīve”, ko viņa tomēr neizdarīja. Kleinas roža nu daiļo vesela tūkstoša latviešu nākamā gada plānotāju – diemžēl textiem netika nedz plānotājs, nedz ielūgums uz plānotāja grandiozajām atklāšanas svinībām, lai gan esam rūpējušies par Kleinas PR labāk par jebkuru bilingvālu aicinājumu lasīt whimsical blogu. Kur Kleina, tur arī Nils Sakss, kurš vienkārši sucks. Viņš ir joprojām nerealizēts textu projekts, tādēļ, lai izrādītu godu, viņam nominācija. Solvita Āboliņa ir friziera Pēra sapnis, un Sandrai Mētrai ir zobi uz viņu, Ģirts Valdis Kristus ir feilojis starptautiski, jo pat igauņu Cosmospolitain virsaite Anu ir norādījusi, ka viņam tās ūsas derētu likvidēt. Nav jau nekāds Kings of Leon! Varbūt jautāsit, nah nav nominēts rakstnieks Andris Kivičs. Par Andri jau sen rēc tikai alus kastes. Texxxtu lasītājs jau nav lohs, viņš ir inteliģents aktieris vai režisors. Piemēram, Šlāpins, Šoriņš vai kāds cits ar Š burtu. Vai vispār būtu japaskaidro, kāpēc gada pajoļa godā celts Valdis Zatlers? Nē.

Gada neuzrakstītie texxxti – par Artūra Medņa un Arta Volfa aplikāciju raidījumu radio101, par Karalisko Anekdošu Turnīru.

Nesaprotama tvītu gūzma Arta Volfa tviterī, kas, izrādās, ir mākslinieka un baletdejotāja Artūra Medņa mīļāko aplikāciju un sieviešu vārdi, licis saprast, ka pat šāds – ļoti specifisks temats – var būt trendy, catchy, outstanding, arctic monkeys. Aicinām citas radiostacijas atbildēt aplikāciju raidījumam ar kurpju papēžu raidījumu vai riteņa sēdekļa jautājumu. Kāpēc par to nav uzrakstīts texxxts? Jo senos laikos, kad Kolāte gribēja rakstīt, tas nenotika divas nedēļas pēc kārtas, bet pēc tam mums bija zudusi apņēmība trešdienā dzert tik maz, lai varētu piecelties ceturtdienas vienos dienā. Latvieša maizīte ir humors, tāpēc nepamanīts nepalika karalisko anekdošu turnīrs, kur Ziemelis no Ugunsgrēka bija uzvilcis samta šmotkas un dalīja aktieriem parūkas, lai tie varētu izspēlēt labāko prikolu pasaulē – pārģērbties par veceni. Žēl, ka nav uzrakstīts texxxts, žēl. 

Gada televīzijas raidījums – Gandrīz ideālas vakariņas, Ievas pārvērtības, Vīrietis uz paklāja, Panorāma, De Facto, Aleksandras Kurusovas loterija, Degpunktā.

Mulsinošais raidījums Gandrīz ideālas vakariņas ir gandrīz ideāls gada televīzijas raidījums. Šajā raidījumā apvienotas dažādas textus interesējošas komponentes – nepārtraukts mulsums gan skatītājam (neveiklā šmorēšana, iešana vienmēr uz rimi, draudzīgais small talk pie gandrīz ideālā galda), gan pašiem raidījuma veidotājiem (Artūrs Skrastiņš aizkadrā neveikli cenšas izlasīt no lapiņas smalko ironiju par gandrīz ideālo gatavošanu), kā arī absolūti bezjēdzīgs formāts. Ievas pārvērtības ir ļoti smalks latviešu vidējās sievietes kumodi papildinošs šovs – mēs redzam visu, ko gribam redzēt, – pelēkus feisus, kurus ar clinique krēmiņu var uztaisīt krietni sārtākus, un attiecīgi arī veikalus, kur to nopirkt. Krietni glamūrīgāki cilvēki sēž ap paklāju „Vīrietī uz paklāja” un tincina gejus par to, vai viņi kaujas, vai viņiem aug bārda un krūtis, bet daudz nošmulētākas rožas, kas citreiz redzamas kopā ar sitieni ar kāju, ir„Degpunktā” – raidījumā par attiecībām un par to, kā tas ātri risināt. Nevaram nepieminēt raidījumu De Facto, jo tur nu gan salasās raiba publika – Kardināls Pujats parunā par gonkām, Līga Dimitere uzraud, beigās visi satiekas ķurķī. Aleksandra Kurusova savā nakts šovā katram liek atrast savu telefonu, un mēs nepārspīlējam, lietojot 1. konjugācijas darbības vārdu „liek”. Ļausimies pacitēt Daci Jaunupi-Bargo: „Aleksandra ar katru mirkli paliek arvien satrauktāka, pēkšņi parādās kaut kāds laika atpakaļskaitītājs, sāk darboties stroboskops, un mūsu maigā, brūnā Saša sāk pavēlošā tonī aicināt visus sūtīt tukšas īsziņas, citādi visam ir beigas.” Kurusovas spēle ir īsts inteliģentu projekts, jo pretēji loterijai KENO viņa uzdod jautājumus, kā „Kur atrodas Kina? 1 Azija vai 2 Eiropa? Ziniet?”, „ATSUTIET ATBILDI TAGAD! Kas ir lielaks? 1 Okeans 2 Jura?”. Aleksandra ir nopietns pretendents uz gada televīzijas raidījuma godu.

Gada notikums mūzikā – Eirovīzija, Mazo dziesmas Latvijai, Instrumentu koncerts, Kristiešu repa festivāls, Jaunais vilnis.

Eirovīzija ir vienīgais, kas spēj pārsist „Ugunsgrēka” reitingus, Kristiešu repa festivāls ir vienīgais, kas liek Kolātei rakstīsanas laikā piedzerties, Mazo dziesmas Latvijai ir vienīgais šovs, kur nedzer, Instrumentiem vienīgajiem ir reālas grūpijas. Kapēc uzvar Jaunais vilnis? Jo tas vienīgais iet caur Allas Pugačovas pežu ((c)Sandra Mētra).

Gada dzēraji – Karaliene Elizabete, Texxxti.

Viens no gada notikumiem kuluāros, protams, ir karalienes Elizabetes mešana pa lampu – jā, vecā draiskule met, un viņa to dara vēsi, publiski un ar lepnumu. Elizabetes glāzes džina ik vakaru ap pieciem un pēc tam mudinājušas viņu uz radošu aktivitāti, tādēļ arī viņa vienīgā blakus pašmāju konkurentiem – mums, texxxtiem, kuru būtība izteikta dzērienu un radošās bagāžas simbiozē. Kamēr vien Elizabetei tur aknas, iesakām tā turpināt, tomēr uzvaru dosim paši sev. Vienmēr! Apsveicam! Malači!

Gada filma – Oskara balvas pasniegšana (nominēta, lai Elīna Kolāte varētu uzskatīt, ka ir redzējusi vismaz vienu filmu), Džastina Bībera filma par Boba Dilana dzīvi „Never Say Never”, Homo@lv, Melnais gulbis. 

Melnais gulbis ir filma, kura pierāda, ka mākslas vārdā var ķerties arī šekumā. Tāpat šī filma pierāda, ka sarkanas acis un delīrija vīzijas nav tikai amfetamīna un alkohola paliekas – tās simbolizē sašķeltu personību. Vēl šī filma izvirza hipotēzi, ka melnais un baltais ir metaforas labajam un sliktajam, kā arī pretendē vērīgam skatītājam apaust, ka ikvienā cilvēkā ir gan melnā, gan baltā komponentes. Melnais gulbis nav filma, kur nonarkojusies vecene guļ gultā un masturbē – tā ir filma, kurā šī masturbācija patiesībā ir sašķeltas personības metafora. Oskaru! Laba filma bija arī Homo@lv, kas parādīja līdzsvaru starp seksualajām minoritātēm un tiem antipraidistiem – kamēr vieni krāj kakas, tikmēr otri mierīgi kārto apakšbikses. Jāatzīst, esam dzirdējuši, ka Inception bija riktīgs sūds, tomēr šī filma ir par garu, lai mēs to būtu noskatījušies, tādēļ nominācija izpaliek. Toties sarakstā noteikti vieta atradīsies Džastina Bībera filmai „Nekad nesaki nekad” (tas ir aforisms), kaut vai tādēļ vien, ka Džastins ir katra textnieka last.fm profilā. Par šo filmu jāteic, ka tās vērtējums imdb 1.4 kārtējo reizi pierāda skumjo patiesību, ka vidējais kinoskatītājs to īsto kinematogrāfu palaiž garām. Ar 1.4 vērtējumu mēs pasakām, ka operators sūds, režisors sūds, komponists sūds, grimētājs sūds, šofera dēls sūds, bet visiem taču liekas, ka Bībers ir sūds. Faktiski ne režisors sūds, ne grimētāja sūds, ne Bībers sūds – viņš taču dzied „babee babee babee ooohhh!”. Awwww, Sandras Mētras sirds kūsT. 

Gada notikums – Rīgas 2.ģimnāzijas 9.klases izlaidums, Eirovīzija.

Izlaidums nav joka lieta, sevišķi, ja tas noticis tikai viena skolā. Dažiem vispār slabo ierasties, jo grūti klausīties, ka tikai pirms deviņiem gadiem Jūs nobijušies, bet zinību kāri spērāt skolas slieksnim. Nesatraucieties, beigās viss ir labi – bērni pirtī pielejas, puse vemj.

Eirovīzija. Tas ir tas brīdis gadā, kad mums visiem saraujas sirsniņā kamoliņš, kaut nu, kaut nu lietuviešiem ietu sūdīgāk! Tas ir brīdis, kad no televizora acis neatrauj ne textu kolektīvs, ne Nils Sakss, ne omīte, ne opītis un ar vienu aci skatās pat kāds arogants mačo un alternatīvās mākslas centra direktore. Un tad mēs skatāmies un gaidām brīnumiņu, bet nē – uzvar jobanā Azerbaidžāna.

Gada lasītājs – Artis Volfs, Alīna Apine, Anonīms, Toms Bricis, Valters Melderis, Eva Ikstena, Edgars Raginskis. 

Texxxti mīl savu lasītājus. Volf, paldies par retvītiem, paldies Anonīmam par ieteikumiem un viedokli, paldies Alīnai Apinei par tematiem, paldies Tomam Bricim par texxxtu reklamēšanu mediju sporta spēlēs, paldies Valteram par kandžu, kā arī Evai Iksteinai par to, ka viņa reiz pat speciāli satikās ar Daci Jaunupi, lai izteiktu savu viedokli par kādu texxxtu. Bet sevišķi mums jāizceļ Edgars Raginskis jeb @koleegjis tviterī. Viņš nepagurdams vairākkārt norādījis uz mūsu morālās stājas nepilnībām un texxxtu graujošo ietekmi uz nenobriedušu organismu, bet tomēr pats apņēmīgi turpina lasīt, lai aizvien vairāk un vairāk iepazītu ienaidnieku, aizrādītu par šausmīgakajiem punktiem texxxtā (tas parasti ir tur, kur parādas vārds „nahuj”), līdz ar to sargātu latviešu tautu (lasi – tviteri) no degradācijas. Visi pirms tam minētie lasītāji – Jūs esat cool, jo esat uzticīgi, bet Jūs jau tādi esat, jo mēs Jums patīkam, bet, Edgar, Tu esi pelnījis gada lasītāja godu, jo izej no savas komforta zonas un lauz sevi, tātad dari tieši to, ko mēs gribētu. Texxxtu kolektīvs varētu samesties un uzdāvināt Raginskim šnabi, bet labāk tikai sametīsimies, jo viņš dāvanu nodotu pogainajiem, un pastāv risks, ka jaungadu mums nāktos sagaidīt turpat, kur pērn – policijas iecirknī Alises ielā.

Visiem vēlam godīgu jauno gadu un piedzerties. Vēlam valdībai nākt pie prāta un nepaaugstināt akcīzi šnabim, paaugstiniet PVD kaut līdz 43%! Vēlam būt ražīgiem, taisīt filmas, braukt uz Eirovīziju un darīt mūs lepnus! Lai jaunajā gadā daudz textu!