tā kā šī ir nedēļa, kad apskatāmos rakstus vai pohujko iesaka mūsu mazie brāļi teksti, tad šoreiz nerakstīšu par latviešu slavenībām. vakardien biju ļoti priecīga, kad tieši kristaps ozoliņš (kurš, pēc karlīnas elksnes domām nedzerot, hahahha) ieteica man apskatāmo pohujko, jo viņš ir džeks un smuks, ko gan vairāk vēlēties. kristaps apskatāmo pohujko uzrakstīja uz lapiņas, es šo lapiņu ieliku krūšturī, kur tā bija drošībā. nu jau trešo reizi lietošu vārdu pohujkas, jo texxxtu attīstībā esam tikuši tik tālu, ka analizējam ne tikai rakstus, bet pohujko citu, esmu revolucionāre, jo būšu pirmā, kas analizēs mājaslapu. sauciet mani par čegevaru.

varat tālāk nelasīt, jo mana recenzija (tāpat kā ieteiktais temats) ir šausmīgi garlaicīga.

uz lapiņas, ko šorīt izņēmu no krūštura, bija rakstīts šādi: "a day of awesomeness.com" jāpiebilst, ka nosaukums norādīts neprecīzi, jo mājaslapas vārdā nav artikula "a", bet man, piemēram pohuj, Jums nav? dayofawesomeness.com balstās uz ideju, ka katru gadu 10.martā visiem pasaulē jāsvin bijības iedvešanas (tildes datorvārdnīca teica, ka awesome ir bijību iedvesošss) diena un fakts, ka mēs visi iedvešam bijību. kāpēc tieši 10.marts? jo tad ir dzimšanas diena čakam norisam (tādejādi tiek godināts nevis pats aleksandrs čaks noriss, bet gan mīti par viņu, piemēram, čaks no norisa tālu nekrīt, jo abi raksta dzeju par sievietēm). te jāpiebilst, ka tad džimpārs ir arī manai māsai, tāpēc trešdien es dabūju garšīgu steiku un šampanieti (nepievilkām mūli, brīnumi nu gan). ideja svinēt bijības iedvešanu radusies 2007.gadā, un, ja godīgi, šī ideja man liekas tāda, kas ne ar ko nav īpaša, un nekādu prikolu tur čista nesaskatu, un es nemaz nebrīnītos, ja idejas autors būtu pats paulu koelju vai dž.dž.džilindžers. tādas aizdomas rada uzsaukums "No one's perfect, but everyone can be awesome" (neviens nav perfekts, bet jebkurš var būt awesome, pa angliski). ja Jums nešķiet, ka tā tik vēl trūka kā "visa pasaule sadosies rokā", tad Jums nav iztēles un kontinuatīvās domāšanas. diemžēl.

lai arī mājaslapa un ideja man liekas boring as fuck un nekādas ievērības cienīga, tomēr pievērsīšos galvenajam - vai bijības iedvešana būtu lieta, kura jāsvin kādā konkrētā datumā? dzimšanas dienā svinam to, ka esam piedzimuši, vārda dienā to, ka vecāki mums devuši krutu vai ne tik krutu vārdiņu (plinte, piemēram, ir ne tik kruts vārds), 18.novembrī svinam to, ka vienreiz izdomāja latviju, lieldienās citi svin to, ka jēzus ir pamodies no miega, to, ka var ēst olas, vai vienkārši to, ka ir brīvdienas, bet jebkurā gadījumā svinēts tiek kaut kas konkrēts, ko varam labi ieraudzīt (olas, piemēram). svinēt bijības iedvešanu? kas ir bijības iedvešana? lai to uzzinātu, protams, vērsos pie gūgles attēlu meklētāja, kas vēstīja, ka awesomeness izskatās šādi:

 
šis attēls man liek domāt, ka bijību var iedvest lieli, sarežģīti aparāti, piemēram kodolreaktors vai kombains. bet kāpēc lai cilvēki iedvestu bijību?! paraudzīsimies, ko par to domā dostojevskis (obligāta prasība, jo tematu man uzdeva kristaps ozoliņš - kvēls dostojevska fans. karlīnas elksnes uzdotais temats noteikti būs japapildina ar kādu šostakoviča melodiju, bet jāņa stroda - ar dalī zīmējumiem). dostojevskis (tāpat kā kants) izjūt dziļu bijību cilvēka priekšā. to uzzināju, gūglē ierakstot atslēgvārdus "kants bijība". ielikšu vēl vienu citātu. šoreiz no manās mājās esošās johana gotlība fihtes grāmatiņas "cilvēka sūtība. par cilvēka lielumu" (ja suns nebūtu sagrauzis, paņemtu kanta grāmatu). akkunks, tikko sāku šķirstīt šo grāmatu un secināju, ka tomēr neko necitēšu, jo tur sarakstīts sviests, tālab turpināšu vervelēt par bijību, izmantojot tikai savas mozgas.

bijība, bijība, kas man iedveš bijību? bijību man iedveš cilvēki, kas prot vakarā kārtīgi samesties, pa nakti neizlaist šmigu no organisma un no rīta būt gatavi pievērsties nopietnam darbam, kuru var paveikt izcili. kā piemēru varu minēt savu austrijas paziņu danielu, ar kuru iepazinos pērn polijā, viņš daudz dzēra, bet no rītiem vienmēr bija gatavs strādāt un sastrādāties (vienmēr apkārt pārvietojās čībās). sandra mētra viņā saļubījās. lai Jūs spētu iedomāties, pret ko būtu jājūt bijība, ievietošu šeit daniela attēlu .viņš ir no vīnes, un varu derēt, ka viņš novērtētu, ja es viņu sauktu par wiener pa angliski. re ku mēs abi pirms gada, piedodiet, ka tik maza bilde jānis žilde lielā ģilde:

man tiešām zajebala rakstīt, un es atkal gaidīšu, kad beidzot man kāds ieteiks normālus tematus (anetes konstes ieteikties īstenībā bija okei, nesaprotu, kāpēc neņēmām tos).
mājaslapu iesaku apmeklēt un svētkus svinēt iesaku tikai tiem, kas tic, ka tad, kad pasaule sadosies rokās, mēs saksim just bijību viens pret otru.