tethys_

Paldies, Dievs un Dieviete.
Tagad man viss ir skaidrs. Vilšanās? Nē, vilšanās ir tikai ilūziju graušanas procesā, kad vēl ir cerība, vai neizpratne - kāpēc tā bija jābūt?
Es nesaku, ka tagad kaut kas mainīsies tīri ārēji, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka ne tie bija īstie cilvēki, ne īstie plāni. Jāsamazina svarīgums un jālūkojas citu iespēju virzienā.
Dažas lietas jāaprok un ar steigu. Šis etaps ir noiets.
Paldies par visu! Tas bija un pagaidām vēl ir ļoti jauki. Tiešām, no sirds!
Es mīlu to visu - komūnu, saietus, pārgājienus, un visvairāk jūs - cilvēkus, kas ir bijuši ar mani kopā tajā visā.
Bet nebrīnieties, ja visu skars pārmaiņas. Man vairs nav vēlmes cīnīties par saviem mērķiem un reizē sastapties ar pretestību. Tātad vienkārši nevajag. Un šī nav kārtējā gaudu vēsts ar mērķi likt visiem padomāt. Nē. Man vairs nevajag, lai jūs domājat tā, kā es gribu. Visas kļūdas ir saprastas.
Es vairs nevēlos būt bezpalīdzīga būtnīte. Es piepildīšu savus sapņus arī tad, ja jums tajos nebūs vietas. Pat tad, ja tajos nebūs vietas nevienam no jums.
Šīs nav fiziskas atvadas, es vienkārši atvados no visiem sapņiem un mērķiem, kas saistās ar to visu, no visām piesaistēm, kas man bija kā pienākuma sajūta.
Viss turpinās, tikai bez tā visa.
Viss būs skaisti. Daudz brīvāk man. Jā, man ir skumji. Ļoti. Vienmēr ir skumji, kad sabrūk kārtējā ilūziju pils. Bet cik skaisti!!!!!
Spārni man ir doti lidošanai, ne tam, lai ar tiem atspertos pret griestiem.
Kārtējā augstprātība? Vai tad jūs mani nepazīstat? Ko tad vēl citu var sagaidīt.