Wed, Jul. 10th, 2013, 11:41 pm
Atkal jau daudz, daudz, daudz kas

Fantastiski, burvīgi, lidinos un rokos zemē (jo man arī rakties zemē ir labi).
Tā kā negatīvā ir tik maz, tad jāsāk ar to - man riebjas liekulība. It seviški tad, ja tā nav tomēr man par iemeslu pasūtīt pie visiem Velniem cilvēkus. Ja ir, tad vienalga, ej ar savu liekulību, cik tālu gribi. Bet, ja cilvēkus tomēr negribētos tā pavisam atšūt, bet varbūt pagaidīt pāris gadus, kad varbūt parādītos īsta interese, nevis izmocīts pienākums, tad ir besīgāk.
.
Bet kopumā - wiii, cik labi. Viss izdodas, viss notiek. Tik maz laika sanāk Rīgā. Šī vasara man patīk, visu laiku kaut kas notiek, visu laiku ir, ko darīt, ko plānot.
Vasaras nometne vienkārši fantastika. Nu tik ļoti labi laiku ilgtermiņā reti kad esmu pavadījusi. Maģija maģijas galā.
.
Pat aizbraukt pie vīra vecākiem šoreiz bija ok, jaukas pastaigas pa mežu, mellenes, zirņi, gurķi, viss tik gardi. Tik tiešām pietrūkst vecmāmiņas un tantes dārziņu, kur katru vasaru varēja gan pastrādāt (mazliet pat tad patika), gan izēsties īstus labumus. Tagad liekas - ei, ak tad šitā garšoja ists gurķis..? Un vēl te daži piesienas, ka kas tad tur lsikts veikala produkcijā. Phe, jāsmejas. Atškirība vienkārši neiedomājama.
Protams, pietrūkst pašai sava dārziņa... jā, ļoti pietrūkst. Visa kā pietrūkst.
.
Piedāvājums atjaunot komūnu Rīgā... visādi plāni nākotnes lauku komūnai... sirds sāp. Neticu es vairs jums, neticu nevienam. Bet labi tomēr, ka kādam esmu vajadziga un kāds labprāt ar mani dzīvotu.
.
Nedaudz tomēr negatīvais. Jā, pietrukst man tik daudz kā un tik daudzu. Kaut es tā varētu - visus pasutīt un dzīvot laimīgi savā mazajā pasaulītē..
.
Lai gan nē, beidzot taču jau ir sarunatas konkrētas tikšanas ar divām dāmām. Katram ir citādāk. Ilgi gāja, kamēr izdevās, jo viss tik daudz notiek, taču tagad jā, viss notiek kā paredzēts un nakamā nedēļā sanāks tikšanās. Man vajag cilvēkus kā ēst. Jā, patiesībā man vajag cilvēkus... ēst :D Nometnē atļāvos. Zinu, ka karma būs pa pirkstiem, bet... ahhh, cik daži tur bija garšīgi.
.
Jā, jā, jā, Vikkas semināriņš, jāplāno, jāstrādā, tik forši.
.
Pārgājiens izjuka, bet tas nekas, būs citas iespējas, gribētos tik, lai vīriškis aizbrauc bez manis, nevis sēž pie datora visu atlikušo nedēļu. Atvaļinājums jau nav tā lieta, kas jaiznieko.
.
Murr, spars un prieks :) Protams, ka viss kas grauž, dažos jautājumos ir neziņa, šaubas... bet ir labi.
.
Rīt jāiet pieteikties studijām :)