Nogaliniet mani, lai nemokos ar šo dzīvi, esmu kļuvusi par zombiju. Nē, tomēr nevajag. Šīs izjūtas pārāk ātri mainās.
Kopš kura laika esmu kļuvusi par pilnīgi neinteresantu cilvēku sev un citiem? Es zinu, ka gribu iekāpt kaut kādās senās pēdās, kuru patiesībā vairs nav, sen jau izčakarētas.
Kad tas bija, kad kādam bija ar mani interesanti? Eh...
Es garlaikoju visus, sevišķi sevi. Un tie, kam ir interese par mani, pēkšņi izrādās tikpat tukši cilvēki, kā es. Viņi vēl joprojām ir, bet...
Esmu saskatījusies pārāk daudz filmu. Tajās visu laiku ir kāds draugs, kas vienmēr ir blakus, kāda kompāija, kas noteikti sanāks kopā, lai svinētu tavus panākumus vai mierinātu zaudējumos.
Mirāža vien no tā visa ir palikusi. Un nav nekā īpaša vairs manī, lai mirāžu padarītu īstu vai radītu kaut ko jaunu.
Dzīvs mironis es esmu.