Mana pirmā pieredze ar vienu no Vikkas nozīmīgākajiem un svētākajiem rituāliem - Mēness vilkšanu - ir burtiski pārmainījusi manu dzīvi. Ja pirms tam mēnešiem man trūka spēka, bija sevi jāpiespiež kaut ko darīt, pašsajūta bija diapazonā no ciešama līdz traģiska, ar dažiem labākiem izņēmumiem, tad tagad es jūtos jaunā lidojumā, kādus esmu piedzīvojusi tikai dažus pa visu dzīvi.
Man ir idejas, un galvenais - man ir neizsīkstoša enerģija tās piepildīt, un tas manā dzīvē mēdz būt liels retums. Jūtos daudzkārt tuvāka dabai, visu laiku gribas doties mežā, pie jūras un citur, lai atgrieztos ar jaunu, kūsājošu enerģiju.
Man jau bija grūti atcerēties sajūtu, kā ir tad, kad gribas no rīta celties, bet tagad es nevaru sagaidīt, kad pienāks rīts.
Burvīgi, burvīgi :) Tiešām gribētos, lai visiem būtu pieejama tāda enerģijas krātuve, bet nu... katram jau ir savas iespējas, man nav tādu, kā ir citiem, citiem nav tādu kā man.
Es mīlu Dievieti :)