tethys_

Es droši vien mazliet pārsteidzos, nav tā, ka piekrītu tam visam, bet tik baisus un smagnējus apzīmējumus kā "idiotisms"droši vien, ka lietot nevajadzēja.

Pamatojumu īsti nebija vēlmes sniegt, negribas iegrimt dūksnājā, jo katrs no mums jau raksta no savas pieredzes, kas mums visiem (par laimi vai nelaimi) vairāk vai mazāk atšķiras. Bet varbūt mazliet der šo jautājumu "apspīdēt".

Sāksim jau ar to, ka ir riskanti stāties pretim gudrībām, kas publicētas "žurnālā". Lai gan tas, protams, automātiski neliecina, ka tas viss ir pupu mizas.
Par to, ka cilvēki ar hronisku depresiju ir gudrāki.. Ikviens no mums zina, ka mūsu dzīves ilgums ir galīgs. Tādā gadījumā, kurš būtu gudrāks - tas, kurš atlikušo laiku pavadīs depresijā, vai tas, kurš viņam atlikušo laiku zem šī Saules to pavadīs patīkami? Ja reiz jāmirst - Don't take life too seriously, you won't get out alive.
Par to jau rakstīja Kastaņeda, ka lielai daļai cilvēku dzīve ir kā skumja svētdienas pēcpusdiena, kas nav gluži izmisuma kalngals, bet ir karsta, trula un neērta un viņi gaida nakti, kas viņus atpestīs. Vai tas ir gudri? Varbūt, varbūt kādam ir.
Mēs (vismaz es, varbūt citi zina labāk) nezinām cilvēku iekšējo pasauli un to, ko viņi apzinās un kam tic. Reiz lasīju diskusiju zem Ārmstronga dziesmas "What a wonderful world" un kāds rakstīja - "oh, poor Armstrong, ignorance is a bliss." Bet es šaubos, ka Ārmstrongs neapzinājās slikto, kas notiek pasaulē. Viņš to neapšaubāmi zināja, bet drīzāk, neskatoties uz to visu,bija spējīgs izjust sapratni, empātiju un bija spējīgs saskatīt skaisto. Par to jau dziesma.
Par grūtnieču pozitīvo domāšanu pat grūti rakstīt. Tad sanāk..ja kāda sieviete paliek stāvoklī, tad viņai ir nevis jāpieņem tā 50%(no kurienes šie skaitļi(?), bet ok, lai tā būtu) iespēja, ka viss būs ok, bet ir uzreiz jātaisa aborts, jo, c'mon, tāpat, vistacamāk, nekas nesanāks... eh.