Es pamodos, ievilku gaisu, izpūtu asinis un nošķiedu Koka spilvenu. Man no rīta patīk paņemt Koka spilvenu, tāds kā rīta rituāls, šoreiz tas atmaksājās, muahahā, mans spilvens ir tīrs. Tika cauri spilvendrānai, ai. Ilgi, ilgi centos apturēt plūdus un jau nolēmu, ka baltā krīta aplī būs upurējms melns gailis un tikai tā izdosies apturēt šos plūdus, bet kaut kā norima.
Sataisījos, sapratu ka atkal esmu ieaugusi korsetē, nopriecājos, ka liekais svars dažkārt nāk par labu, iežņaudzos, un devos. Tur mani briesmīgi nogrimmēja, acis vēl ok un āda, bet lūpas bija šausmīgas, tomēr izskatījos pēc princeses tā vai tā, visi priecājās. Pārdomas - tik daudzi cilvēki ir sajūsmā par manu princesīgo ģērbšanos, bet neviens īsti tā pats ģērbties nevēlas. Labāk kostīmiņos, jo tā ir pareizi. Bet kas tad man, es izceļos, jo labāk. Izrādās, ka kad iesprogo, tad man blondie mati ir ļoti skaisti.
Filmēšanās bija mājīga un jauka, varēs redzēt 16.45 nākamajā ceturtdienā 31. datumā.
Braucot mājās, kad gaidīju autobusu, atkal sāka asiņot. Šoreiz izbeidzās salvetītes un bija jābāž degunā sniegs. Tas bija šausmīgi, asiņains ūdens plūta man pa seju un rokām un es nezināju, ko darīt, vecmāmiņas adītos cimdus taču nedrīkst bojāt. Autobusā iekāpu ar pēdējo salvetes skrandiņu degunā un visi uz mani skatījās, slepus, it kā es nemanītu. Visi blenza un nez par ko nosodīja, bet neviens nepiedāvāja salvetīti. Izkāpjot ārā atkal mazgāju seju sniegā. Tas bija briesmīgi. Patiesībā gan neērti vajadzēja justies tiem, kas nosodīja un blenza, nevis man. Nesaprotu, kas tas par grēku, ja kādam asiņo deguns.
Mājās ir jauka, silta kafija, bet man vienalga plīst pušu galva. Cerams, ka tas viss ir tikai nieki nevis gripa, bet puķojā baisi un galva sāp.
Tomēr diena pagāja labi, filmēties raidījumā bija tīri patīkami :)