Pieliku aizkarus, arī biezos beidzot istabā, jūtami mājīgāk, pa nakti tracina tās uguntiņas. Sakārtoju virtuvi, piemājināju jaunās mēbeles. Patīk.
Tā diezgan mierīgi.
Protams, ka pietrūkst mūžīga kontakta ar daudziem cilvēkiem, bet es māku arī šādi.
Jusi un Sinianna runā par to, kā brauks vasarā uz Latviju. Ļoti gaidu, ir pat pamats gribēt vasaru. Tāda pēkšņa dvēseļu radniecība nav bieži novērota.