Esmu nu jau divas izlasījusi, un manī nostiprinājās vēl virāk divas pārliecības. No monoteistiskajām ticībām (Jūdaisms, Kristietība, Zoroastrisms, Islāms), kuras aug no viena zara, šī ir pati man pieņemamākā un iedvesmojošākā ticība. Es pilnībā piekrītu tam, ka tās aug viena no otras un viens pravietis papildina un atklāj jaunas ticības šķautnes tieši dzīvesveida un sociālajos jautājumos, jo pasaule taču nemitīgi mainās. Ir ļoti patīkami lasīt šos drbus, jo tajos ir visa šī monoteistiskā esence, bet daudz cilvēcīgāk un mūsdienām pieņemamāk, kā jebkurā citā no šīm ticībām.
Otra pārliecība, kas manī gan jau ir sen, bet nostiprinās vēl jo vairāk, ir, ka nekas no tā nav man piemērots un es esmu piederīga un spēju pieņemt pilnīgi citu ticību grupu. Bet tā kā mani vispār ļoti interesē visas reliģijas, tad ir aizraujoši.
Man tiešām liekas, ka cilvēkiem, kuri jūt sevī aicinājumu pēc šī reliģiju zara, vajadzētu nopietni palasīt un painteresēties par Bahai, kas ir tiešām brīnišķīgs veids, kā piederēt tam pašam vien, bet daudz saprātīgākā un mūsdienīgākā veidā. Nesaprotu, kāpēc šī ticība, kas iemieso labāko no monoteisma, ir vēl tik nepopulāra.
Taču tas, kas man liek lasīt un priecāties, ir tieši šis sapnis un galvenais - mērķis pēc pasaules vienotības. Tas tiešām ir 100% tas, ko vēlos arī es. Viena liela pasaules valstu federācija, balstīta uz vienlīdzību un brālību. Bahāullāhs to visu apraksta tik skaisti - tieši tāpat kā no maniem bērnu dienu sapņiem.
Es bērnībā biju izdomājusi, ka ir ļoti interesanti, ka pasaulē ir dažādas valodas, tradīcijas un kultūras, bet ka mēs visi taču tomēr esam cilvēki, un mums būtu visiem kopā jāpārvalda visi pasaules resursi. Man arī liekas, ka ir milzīgs zaudējums tas, ka latīņu valoda ir zaudējusi savu nozīmi, jo tas bija tik pareizi - mirusi valoda, kas nevienu tautu neizceļ kā labāku, kurai nav jāmācās cita valoda. Zinātnes, kultūras sakaru valoda, kopīgā valoda, kuru mācītu skolās, un ar to pietiktu - sava valoda un kopējā, un būtu pārvilkta svītra nemitīgajam uzsvaram uz valodām un to apgūšanu. Tas taču patērē tik nejēdzīgi daudz resursu, lai iemācītos vismaz 4 valodas, kas tagad skaitās pareizi. Ja visi zinātu kopējo valodu, tas būtu tik viegli un skaisti komunicēt ar ikvienu. Varētu būt gan kopīga literatūra, gan starptautiskā pasaules kultūra. Es nedomāju, ka tas uzreizi iznīdētu mazās nācijas, lai gan... kaut kad nākotnē varbūt. Bet tad tas būtu tad, kad tas nāktu dabīgi, un, runāsim godīgi, tas notiek jau tagad. Kāpēc mums visiem ieplūst angliskajā kultūrā? Kurš ir teicis, ka tas ir tas labākais? Man labāk patiktos kaut kas, kas nav ekskluzīvs nevienam, atgriezties pie latīņu valodas, vai pieņemt esperanto.
Ekonomiskajā jomā arī būtu tik saprātīgi izveidot pasaules kopīgo ekonomiku, būtībā taču resursu pietiek visiem, vajag tikai tos prātīgi pārvaldīt. Miers pasaulē, kurā visi saprot, ka ir atkarīgi cits no cita un var pastāvēt tikai kopā. Zinātnes progress, lai celtu dzīves līmeni, nodrošinātu ilgāku un produktīvāku mūžu.
Tas viss skan tik skaisti! :) Tieši kā no manām bērnības dienu fantāzijām par vienotu pasaules valsti, cilvēci kā vienu nāciju, kura saglabātu kultūras daudzveidību, jo arī centralizācija nāktu par ļaunu, visam koncentrējoties pasaules galvaspilsētā. Vietējā kultūras dzīve, bet kopīga ekonomiskā un politiskā.
Ai, nu es jau neesmu tik gudra, lai to visu saprastu, kā vislabāk, vienkārši man tiešām patīk lasīt par šo vīziju, ko lolo bahai ticīgie. Tas vienkārši ir skaisti un patīkami.
Protams, ka es neatbalstu vienu ticību visiem, kas šeit ir pirmajā vietā, bet viss cits ir ļoti patīkami :)
Ja kāds vēlas palasīt par to visu, es varu iedot grāmatiņas :)