Man ir gandrīz vai žēl to cilvēku, kas nepielieto maģiju (pat tad, ja tā ir tikai psiholoģiska lieta), jo tā tiešām darbojas. Pirms divām dienām apraku savu veco, veco ģipša Bastetiņu, jo pirms kādiem mēnešiem nopirku jaunu. Ietinu to melnā samta lupatiņā un sadauzīju ar āmuru, lai tās dvēsele pārceļo jaunajā figūriņā. Tas bija kaut kas īpašs. Tā kā pie reizes centos apglabāt visu slikto ietekmi, kas man ir no bērnības, no vecākiem, no traumām bērnībā (visiem ir, pat ar vislabākajiem vecākiem un ģimeni), un tas bija kaut kas ekstraordinārs - bija absolūta sajūta, ka tā figūriņa ir dzīva. Ar pirmo sitienu tās labā dvēsele pārceļoja uz jauno figūriņu, bet pēc tam bija sajūta, it kā es galinātu kaut ko dzīvu. Figūriņa plīsa ar tik žēlabainu troksni, likās, ka kaut kas lokās zem samta, turot drupatas zem auduma rokās, likās, ka asinis līst pa rokām, bet, guldot to kapā, likās ka puse pasaules nelaimju aiziet tur līdzi. Rokot bedri likās, ka nevar rokas pacelt, bet aizrokot visu ciet, bija viegla sajūta, it kā lāpsta svērtu pāris gramu. Un pēc tam tiešām likās, ka šis tas ir aprakts. Kāpēc tieši šīs lietas? Basteta ir ģimenes dieviete. Kaut kā likās, ka tas būtu piestāvīgi.
Jaunā Bastetiņa stāv uz ģimenes altārīša un ir tā pati vien :)
Tas viss tiešām darbojas, vai tam tic vai nē.
Kaut vai - nav ne jausmas, kā es sevi būtu piespiedusi skriet un vingrot, vai neēst tonnām saldumu, bet tagad - tas viss jau ir tā iegājies dzīvesveidā, kā nespēju iedomāties citādāk :)
.
Kretīniski, protams, ka sliktas pašsajūtas dēļ nesanāk tikt uz pasākumu dabā, pie ugunskura, bet ir cilvēki, kuru parādīšanās pie apvāršņa un perspektīva viņu kompānijā pavadīt visu nakti, liek to nožēlot daaaudz, daaaudz mazāk.
.
Mājās tomēr nebija tā krācēja, kā biju baidījusies, un izgulējos ļoti labi :)
.
Loti labi sauļojas pēdējā laikā, gribas tādu vieglu, jauku brūnumiņu, nejau cacu variantu, bet tādu smuku, dabisku :)
.
Šodien jāmēģina tikt līdz tai vietai, kuru es iepriekš nespēju atrast un otro nakti pēc kārtas izmirku, iegūstot nevēlamu klepošanos. Jānomērās un jāmēģina nekrist ģībonī :D
.
Jārok. Daudz jārok, jāstāda, jāsēj... maijs ir visaktīvākais dārzkopības mēnesis. Bet tik daudz kas jauks jau ir sadīdzis un sastādīts :)