Mēģināju pastaigāties un iedzert alu, bet es nevaru padarīt pilnīgi neko citu, kā rakstīt vai domāt par rakstīšanu. Es bezjēdzīgi pārvietoju priekšmetus, mēģinot kaut ko sakārtot. Aizmirstu, kurp tos nesu vai ko vispār darīju.
Vienīgais, kas ļoti labi iet, ir vingrošana, jo tas ir automātiski un varu domāt un domāt, un domāt... risināt dialogus, attīstīt personības un iztēloties viņus ciešam.
Trešajā daļā ir daudz ciešanu un daudz cerību.