Tas ir interesanti, kā ķermenis izsaka biolauka (tā to var nosaukt, vai ne) traumu vai vajadzību. Ar sevi novēroju, ka smaga angīna iestājas ik pa piecgadei, no brīža, kad man palika 18 gadi un tēvs man paziņoja, ka tagad esmu pieaugusi, varu darīt, ko gribu un uzskatu par pareizu. Man tomēr gribējās, lai vēl drusku patur rūpi un ierobežojumus. Bet pēdējos trīs gadus Jūnijā nejauši uztaisu sev dziļas durtās/šķeltās mīksto audu brūces, kas izsit visus plānus no kāju apakšas un rokām un liek atpūsties. Rētas paliek, bet dzīst labi. Kas ar to man tieši jāsaprot, nezinu vēl.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}