Tue, Apr. 23rd, 2019, 05:56 pm
Ellīte pamatīga

Diezgan lielai ellītei izgāju cauri, no tām, kuras dod arī īstas mācības, taustāmas, nevis kaut kādu mistiksu "dzīves mācību". Tā rezultātā gan aiz stresa saslimu. Tagad jau ārā silts, bet es sēžu, puņķojos un mainu vates pļeckučus degunā, jo tas asiņo kā nelabais. Stress savu panāca. Galva arī sāp. Gribētos izkustēties, bet nevaru paelpot, pie mazākās slodzītes jāģībst.
Tomēr daudz kas tapa skaidrāks. Galvenokārt tas, ka viss ir daudz grūtāk nekā es būtu cerējusi. Apmēram tikpat grūti, kā es domāju un rēķinājos, bet tā draņķa cerība, protams, neatlaiž.
Tagad atkal jāgaida, jāgaida, kad tikšu pie skaidras galvas, un tad jau redzēs, ko tālāk...