tethys_

Cilvēkiem mēdz "uznākt"sociāli aktīvs periods vai alas/čaulas periods. Un "dzīvot kaut kā savādāk" periodi, jo vienkārši savādāk nevar. Tas daudz ko sarežģī, atrast mērenu balansu starp visu, jo tas ietekmē to, ko gribi darīt katru dienu, vai vispār ar kādu tikties, kādā vidē uzturēties u.t.t. Man jau kādu laiku ir čaulas periods, tas varbūt ir "mazpilsētas efekts" apvienojumā ar vnk hronisku nogurumu, kam jau labu laiku cenšos atrast cēloni (jo tas ietekmē pilnīgi visu).

Par tām otrajām pusēm - jā, tas nav viegli satikties ar kādu īstajā LAIKĀ un īstajā VIETĀ. :)) kaut kad lasot Cāļa forumu, izbrīna, ka sievietes 30+ un pat 40+ īsti nezina, ko grib no tās otrās puses un ko pašas dot otrajai pusei, tas liekas OMFG varbūt tāpēc Latvijā tik daudz sadirstas ģimenes un negribēti bērni,nodzērušies ij vīrieši ij sievietes, ka nespēj saprast ne sevi, ne citus, definēt vēlmes un paša iespējas, kaut ko taustās un bakstās pa mūžīgu tumsu.

Par materializāciju - man nešķiet nekas slikts pieķerties mantām, vai nu paša radītām vai savāktām, nopirktām. Es gadu strādāju kolekcionāru internetveikalā un man ir fīlings, ka tie cilvēki, viņiem ir kaut kāds prieks un action dzīvē, ja viņi kaut ko nopērk un pievieno kolekcijai (pat par diviem zlotiem, kas ir apmēram 40 centi). Tas vienkārši ir viens no veidiem, kā radīt kaut kādu pasauli ap sevi vai kādā noteiktā vietā.

Vēl interesanti šķiet, ka daudzi cilvēki ļoti domā par šo visu, grib mistisko LAIMI un pārpilnības raga sajūtu jau salīdzinoši agrā vecumā. Skatos dažreiz raidījumus par amatniekiem, diezgan daudz tādu, kas tādu apmierinātību ar dzīvi sasnieguši tikai ap 40+, 50+ gadu vecumu, jo viņiem dzīvē kaut kas noticis un tad vienkārši sanācis tā, ka mainījusies dzīves uztvere samērā vēlu.