tethys_

Patiesībā man ir bieza āda un pašai patīk apcelties, bet dažkārt arī man ir par daudz, it sevišķi, ja tāpat jau jūtos slikti. Nezinu, kāpēc jūtos tik pazemota, ja neizdodas sakostiem zobiem noturēties pie normālas uzvedības. Ja kāds vēl pajoko par tabletītēm, tad tiešām gribas aiziet mežā un tur palikt.
Jā, korseti laikam vajadzēs mest ārā, ļoti žēl, bet vairs neder... gribējās izskatīties skaisti, sanāca, kā vienmēr. Izskatīties skaisti man parasti palīdz pret ģīboni un stresu.
Mežā aizgāju un mana skaistā Nāve šoreiz pat nebija jāķer, turpat viņš stāvēja koku ēnā. Klāt negāju, nebija spēka viņu mēģināt noķert, šoreiz nebija vajadzības, viņš nebēgtu.
Es tiešām nezinu, varbūt jānoslēdzas no cilvēkiem pavisam, kāpēc man to vajag, tāpat neesmu pēc cilvēka... bet tad jau vispār nav jēgas...
Droši vien, ka iekšā jau bija daudz sakrājies, jo šobrīd liekas, ka nav jēgas vairs nekādiem mēģinājumiem saglabāt savu cilvēka cieņu un lepnumu, jūtos tik drausmīgi nekas...
Jāsaņemas, protams, jāparaud un kāpakliedz un jāsāk smieties par savu muļķīgumu.