Tādu vārdu dēļ ir vērts ņemt kārtis rokās un mocīties, jā, arī tad, kad jautājumi ir idiotiski. It sevišķi, ja vēl cilvēks tiešām saka, ka ir daudz ko pārdomājis un ieraudzījis sevi no malas. Tas ir tas, ko es mīlu darīt - likt cilvēkiem saredzēt to, ko vieni paši viņi nespēj, un ieraudzīt vēl arī citus variantus, ne tikai tos, kas viņiem ir pašiem prātā, lai viņi spēj paskatīties paši uz sevi un citiem citādāk, it kā no cita leņķa un izdarīt to, ko citādi viņi nespētu izdarīt.
Tas tiešām ir to vērts un beidzot jūtos kā saistīta ar šo visu, man tiešām patīk, nevis sakostiem zobiem jāmokās, neticot, ka ir jēga. Beidzot, kad es saku arī klāt to, ko domāju, viss sāk veikties.
Murrvīgi :)