Sapņoju, ka esmu Sens8 fanu pasākumā, tādā kā lielā saietā, un tur sāka viss jaukties ar seriālu, parādījās nevis aktieri, bet tēli, un viss bija super. Nebija man sava klastera, bet šādas, tādas izjūtas bija no dažādiem cilvēkiem, it sevišķi izdevās nonākt īpašās izjūtās ar Volfgangu.
Bet tur bija zemūdens... ne akmeņi, bet krokodili. Visa darbība notika kempingā pie liela dīķa, kas bija pilns ar krokodiliem, un es te nedomāju mazus vai pat lielus kā austrālijas sālsūdens krokodils. Es domāju sarkozukus un citus aizvēsturiskus monstrus, kas izauga lielāki par T-rex. Te nu laikam atspēlējās tas, ka es ņirgājos par cilvēkiem, kuri baidās no zirnekļiem, žurkām, čūskām, pat tad, ja tie nav indīgi. Nu nespēju es pieņemt. Tad nu man teica, ka krokodili esot miermīlīgi, tos barojot ar labu gaļu, un jābaidās nav. Bet nu sorry... ja es zinu, ka dīķī mīt desmit metrus garš krokodils???
Tur mēs gājām peldēties, bija spēlēs, stafetes, vingrošana... un krokodili parasti vai nu slēpās dīķa tālākajā pusē ūdenī, vai līda tur ārā un tupēja neapmierināti krastmalā. Tie tiešām nekoda, bet nu iedomājieties, ja tas ir krokodils, kurš ir nevis cilvēka garumā, bet cilvēka augstumā, un nē, nevis stāvot uz astes, bet guļot uz vēdera.
Kamēr viņi bija tur otrā pusē, man īpaši bail nebija, jo mēs redzējām, ka viņus traucējam un nenāk klāt. Bet nu vienreiz es tā relaksēti peldu, un... mana kāja atspiežas pret zvīņainu muguru. Tādas šausmas es sen sapnī neatceros. Izpeldēju krastā, sasniedzot personīgo rekordu, un vēroju, kā uz otru krastu virzās vilnīši, līdz tur izlien neapmierināts un nīgrs, sevišķi milzīgs krokodils.
Nu viss, tas ir pilnīgs atspoguļojums, kā es jūtos. Mana dzīve ir Sens8, but tur mani gaida krokodils, kurš, lai gan it kā nekož, tomēr simbolizē visu, kas man pretējs.