Man jocīgi. Viens cilvēks mani izrādās atradis pēc iepazīšanās sludinājuma, ko lasījis, lai veidotu pētījumu, un atradis mani draugos, reizi vairākos mēnešos nāk skatīties, kas jauns, un viņam liekas interesanti, kā pa gadiem mainās mans rakstības stils un atklātības līmenis, bet... viņam liekas, ka citi gan lasa tikai tāpēc, ka es rakstu par SEKSU! Koments iepriekšējā ierakstā par dg lasīšanu)
Nesaprotu, man katrs trīsdesmitais ieraksts piemin seksu, varbūt katrs simtais ir par seksu vispārēji. Nez kāpēc viņš tā domā? Man dg taču nav kaut kāda pornogrāfija, ko palasīt, kad paša rokas vairs nedod vēlamo efektu bez iztēles dopinga!
Vai arī es kaut ko pati nepamanu, tagad bail skaitīt, cik tad ļoti bieži es kaut ko tādu pieminu. Man arī neliekas, ka mana dg būtu superatklāta un demonstratīva vai vēl nez kāda. Šis fenomens mani nez kāpēc satrauca.
Sajūta kā tās divas reizes, kad man pasākumā vai tramvajā nāca fani klāt un baigi kontaktējās, sajutos kā izspiegota slavenība un nesapratu, kas tie par cilvēkiem un ko viņi grib. Tā nebija laba sajūta.
Vai kā toreiz, kad (protams) mani izvēlējās psiholoģiskam pētījumam skolā un par to, protams, nepaziņoja. Laikam mani bieži ivēlas pētījumiem pat pēc random metodes :D Nu jā, nomālie cilvēki nepievelk tādu karmu.
Bet par to seksu - wtf, tas ir jocīgi.