Man sāk likties, ka gods un cieņa ir tikai politiķiem, kuriem to var aizskart, un man. Es samērā bieži par kaut ko domāju, ka tas ir bezgodīgi un necienīgi, bet nemanu citus jebkad kaut ko tādu pieminām. Liekas, ka lepnums, gods un cieņa vairs nepastāv. Ka tas "man vienalga, ko citi par mani domā" vairs nestāv uz "jo es pati zinu savu vērtību, kas ir augsta", bet uz "a man pašai vienalga, ka šļocka".