Kā tas var būt, ka aktīvi pievēršoties kaut kādam iekšējam tikai man raksturīgam bet tomēr Sātanismam (nu, lai nejūk ar Laveja Sātanismu vai visādiem mēsliem) es daudz labāk pēkšņi izprotu tās patiesības, ko sludina arī apgaismotā ezotērika, un pat atzīstu tās par pareizām?