Tue, Jul. 18th, 2017, 10:24 pm
Meh, bijušie

Kad man uznāk trakumi, man pat nav neviena ex, kam pazvanīt un prasīt seksu, kā mēdz darīt. Viena garlaicīga kuce, viens garlaicīgs monogāmists, viens beigts, cita sāpinājusi, vēl viena zaudējusi cieņu manās acīs.
Čo za huiņa vispār??? Kur jūs ņemat tos foršos exus, kam zvanīties dzērumā? Es laikam no visiem izvēlētos līķi, kas beigts kopš Jāņiem. Tas vismaz muļķības nerunātu. Nekā labāka nav.
*
Varbūt man tomēr vajadzēja turpināt sevi plēst gabalos. Vairs nespēju izturēt šo rimtumu, lai gan jau 1,5 gadus esmu līdzsvarotāka, pozitīvāka un mierpilnāka nekā jebkad agrāk. Pirmo grāmatu es uzrakstīju uz mežonīgām dvēseles sāpēm, ar otro iet lēni un grūti, lai gan tie 77 tūkstoši vārdu, ko ir izdevies izspiest, man patīk.
Varbūt mana māksla tiešām rodas mokās. Tā tiešām rodas mokās. Jā, tā pilnīgi noteikti rodas mokās.
*
Kādas interesantas muļķības lai sadara? Nav nekā prātā. Es vairs nemāku. Vairākas reizes likās, ka varētu atsākt dzīvot, bet... vai es māku? Jā, es varētu, bet ar to gribēšanu..? Pretrunīgi.