Kopš aktīvi piekopju maģiju vēl nepiedzīvotos apmēros, esmu atradusi sevī kaut kādu stabilu pamatu. Varu raudāt un kliegt, bet tur tomēr ir kaut kas tik dziļš iekšā, ko nekas nespēj līdz galam savirpuļot. Kā okeāna dzīles. Varbūt, ka spēj, bet pagaidām nav nācis priekšā. Tas ir skaisti.