Ja neesi kaut kur gaidīta, tad neesi, lai vai cik nevainīgām actiņām tevi nemēģinātu pārliecināt par pretējo, jo pēc tam tevi var iedzīt stūrī, kur pat nav iespēju aiziet prom, un tik liet virsū savu šļuru, kas tieši ir tas pats, kāpēc nejūtos tur gaidīta. Ja cilvēkam ir tāds naids iekšā, bet tiek tēlots, ka viss ok, nav brīnums, ka kādā brīdī alkohola ietekmē tas nāk ārā. Ne nu es kādu gribēju traucēt. Lielāko tiesu nosēdēju klusa un mierīga. Un tad par acīmredzami pareizu un taisnīgu aizrādījumu ir mani bez atkāpšanās iespējām, izņemot vienai ne savā pilsētā iet ārā naktī, kur man nav nekāda transporta, ir jāspīdzina stundām ilgi. Kad pirms tam ir mēģināts iestāstīt, cik nepareizi mani priekšstati par to, ka man ir labāk turēties no visa pa gabalu.
Nē, man nav maz īstu draugu tikai tāpēc, ka neviens ar mani negrib draudzēties. Man ir maz īstu draugu arī tāpēc, ka daļa no tiem bija tādas čūskas, kas aiz salkaniem vārdiem var slēpt neiedomājamu šļuru, no kuras es mēģinu izvairīties nebakstot, lai nesmird, kas man šķiet labākais veids, kā tādas lietas risināt.
Vienai ir labāk. Tad man nav jāklausās absurdos apgalvojumos un jāskatās, kā kāds uz mana rēķina spodrina savu nimbiņu.