Tad nu es tā arī pateicu - ja tu esi salūzusi, tu esi nederīga un nevienam nepatīc, tāpēc arī nav iemesla, ka kāds tev palīdz, tevi uzklausa, jo tu nederi nekam, ne sabiedrībai, ne arī dabā tu tāda izdzīvotu. Taču to jau nevajag uztvert kā to, ka es tagad sērošu un sevi tikai šaustīšu. Tas vienkārši nozīmē to, ka man ir jācīnās pašai par sevi. Es neesmu derīga skrūvīte sistēmā, mani zobratiņi nesader ar citu zobratiņiem - tas nozīmē, ka esmu ārpus, ka man ir jābūt par sevi un palīdzību, atbalstu, kontaktu es varu nemeklēt.
Bet es iekšēji tā jūtos labāk. Lai cik varbūt no ārpuses tas neliktos nepareizi, kā es dzīvoju, tomēr es iekšēji jūtos tā labāk. Tā ir zināma ārprāta pazīme nespēt vairs iederēties, sākt uz visu skatīties ļoti citādāk, bet tā nu tas ir. Un atpakaļ es vairs ne māku, ne gribu.