Es biju sākusi attiecības ar šo cilvēku taisni aiz spītības, jo cīnījos pret "dimensismu", kurā cilvēki tika diskriminēti citu viņu realitāšu dēļ, bet izrādījās, ka šis nemaz ne Kailo Rens, kad piedzimst citā dimensijā un citiem vecākiem, ir ļoti patīkams cilvēks. Viņš bija maigs, romantisks un gudrs. Kad viņu uz ielas lamāja, viņš nemaz neuzvedās kā Kailo, netrakoja un neārdījās, bet ignorēja vai pateica kaut ko asprātīgu. Viņš lieliski skūpstījās, bet mani tracināja tas, ka viņš vilcināja seksu. Ne gluži līdz kāzām, bet vismaz visai ilgi viņš gribēja gaidīt. Es viņu gribēju un viņš mani arī, bet viņam bija kaut kādi reliģiskie priekšstati, kas gan nebija kristīgi, bet nez kādas tur reliģijas paģērēti. Es briesmīgi uzvilkos, kad mēs skūpstījāmies, bet viņš mani vienmēr liegi atvirzīja nostāk. Tas bija tracinoši, bet es biju gatava gaidīt, jo man viņš ļoti patika. Sanāca gan gaidīt tik ilgi, ka sapnis izbeidzās. Visai neveiksmīgi. Tāda gaidīšana ir stulba lieta. Vari vēl pamosties vai nomirt un tā arī netikt pie kārotā.