tethys_

Apsveicu.

---

Apziņa par to, ka mūsu iedomās un smadzenēs esošie kadri/domas/vēlmes/idejas/dzīve ir daudz īstāka nekā reālā, ir daudzu rakstnieku problēma. Vismaz tā man liekas.

It kā tik vienkārši - pats ņem un radi savu lielisko, juteklisko un straumaino pasauli no nulles, bet ienest kaut daļu visa emocionālā, pulsējošā plūduma dzīvē neizdodas. Kāpēc?