Mums vienmēr mācīts, ka grūtā brīdī mēs iepazīsim, kurš ir īsts un kurš neīsts draugs. Ka grūtībās ar mums paliks tikai īstie draugi, kam mēs rūpam. Tā nav un nekad nebūs. Grūtībās ar mums paliks īstā ģimene, bet visi pārējie aizskries projām vai pēc iespējas attālināsies, cerot, ka drīz būs labāk un cilvēks atkal būs pozitīvo emociju devējs. Mēs visi gribam no citiem pozitīvo, lai mūs uzmundrina un dod mums spēku. Tāds cilvēks, kuram kaut ko vajag, nevienam nav vajadzīgs, jo draudzība patiesībā 90% balstās kopējā prieka būšanā, arī kopējā čīkstēšanā un lai dalītos sliktajā, bet tādi draugi, kas gatavi reāli palīdzēt, paciest, ka cilvēkam ir slikti, nepamest un atbalstīt - tie ir pārcilvēki nevis draugi.
Tas ir pārāk daudz prasīts un realitātē gandrīz neeksistē.